Aizvien izmeklē bijušo “Parex” akcionāru iespējamos pārkāpumus

Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins

Desmit gadu pēc “Parex” bankas pārņemšanas nav bijis pietiekami, lai saprastu, vai pret bijušajiem bankas īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki būtu ceļamas kādas apsūdzības iespējamos likumpārkāpumos. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Šobrīd aizvien izmeklēšanā prokuratūrā ir viena krimināllieta, policijā – viena pārbaudes lieta, bet vēl viena pirms divām nedēļām izbeigta, savukārt tiesās ir aktīvas piecas civillietas, kurās prasību summa pārsniedz divsimt miljonus eiro.

Drīz pēc “Parex bankas” pārņemšanas prokuratūra veica pārbaudi par tā laika valdības ministru lēmumu likumību un pamatotību. Izmeklēšana ilga aptuveni pusotru gadu un jau 2010.gada augustā krimināllietu izbeidza, secinot, ka ministru rīcībā nozieguma nav.

Tad atsevišķi tika izdalīts kriminālprocess, lai izmeklētu, vai “Parex bankas” valdes locekļi un akcionāri nebija pieļāvuši pretlikumīgas darbības pārņemšanas laikā, kas varētu iespaidot turpmāku bankas darbu. Bet otrs izmeklēšanas virziens šajā lietā bija par 2007. un 2008.gadā bankā ieguldītā subordinētā kapitāla iespējamu nelikumīgu izcelsmi. Ar šādu iesniegumu prokuratūrā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers: “Uz šo brīdi lielākoties šie darījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi tika iekļauti bankas subordinētā kapitālā - to izcelsme ir pārbaudīta. Bet no atsevišķām ārvalstīm, tai skaitā Šveices, nav saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi par šo darījumu apstiprinošiem dokumentiem, pirkuma pārdošanas līgumiem, naudas pārskaitījumiem, naudas kustību.”

Prokuratūrā izmeklēšana turpinās jau astoņus gadus, taču tālākas virzības lietā tā arī nav. Nav ne aizdomās turēto, ne apsūdzēto. Lieta varētu izkustēties, kad tiks saņemtas atbildes uz visiem tiesiskās palīdzības lūgumiem. Pirmie secinājumi, ko var izdarīt no krimināllietas materiāliem, neļauj pietuvoties apsūdzību izvirzīšanai. “Uz šo brīdi iegūtās, tai skaitā no bankām iegūtie dokumenti, finanšu un darījumu dokumenti, nedod pamatu uzskatīt, ka šie līdzekļi iegūti nelikumīgā kārtā. Tāpēc arī  procesā nav neviena persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību,” saka Adlers.

Izmeklēšana notiek pēc diviem Krimināllikuma pantiem – pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Noilgums šajā lietā var iestāties vēl pēc septiņiem gadiem.

Savukārt policijā, pēc “Parex bankas” slikto aktīvu pārņēmējas “Revertas” iesnieguma, pērn uzsāka divas pārbaudes saistībā ar iespējamiem fiktīviem darījumiem – akciju pārdošanu un kreditēšanu “Parex bankā” - laikā no 2004.līdz 2008.gadam. Viens no darījumiem noticis vēl pāris mēnešu pirms Ieguldījuma līguma noslēgšanas ar valsti.

“Aizdomas bija par to, ka šie kredīti, kas tika izsniegti šajā laika periodā, varētu būt vai nu viltoti, vai nu savstarpējas vienošanās ceļā un bankas darbinieki, īpašnieki saņēma kaut kādu labumu sev, nevis bankai,” iesniegumu būtību pārstāsta Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

Policija pēc iegūtajiem pierādījumiem šādus secinājumus nevarēja izdarīt un nupat, 19.oktobrī, pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu vienā pārbaudes lietā. Otra pārbaude pagaidām turpinās.

Spraigākas cīņas notiek tiesu zālēs, kur tiek skatītas gan valsts puses prasības (“Privatizācijas aģentūra” un “Revertas” personā) pret bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem, gan viņu un viņu ģimenes locekļu pretprasības. Pavisam bijušas 17 tiesvedības, šobrīd aktuāli ir pieci procesi.

Līdz ar Ieguldījumu līgumu par gandrīz 56 miljoniem eiro apķīlāts viens Karginam piederošs īpašums Jūrmalā, kā arī bijušo “Parex bankas” akcionāru nauda, akcijas un kapitāldaļas. “Privatizācijas aģentūra” un “Reverta” pirms vairākiem gadiem vērsās tiesā, uzskatot, ka banka tās pārņemšanas laikā bija sliktākā stāvoklī, nekā tika apliecināts. Kopumā prasību summa ir ap 230 miljoniem eiro.

“Privatizācijas aģentūras” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: “tur bija jābūt lielākiem uzkrājumiem (..) līdz ar to vairāk naudas bija nepieciešams, lai banka kapitālu atjaunotu. Un ja būtu zinājuši, cik tās naudas vajag, tad iespējams, mēs attiecīgi prasītu kaut kādus citus mehānismus.”

Prasītāji atzīst – šīs ir ļoti sarežģītas lietas. Bijušo “Parex bankas” akcionāru pārstāvis, zvērināts advokāts Uģis Grūbe uzsver, ka pārņemšanas laikā bankā nekas nenotika bez Finanšu kapitāla tirgus komisijas ziņas. Advokāts saka - viņi iesniegtās prasības noraida pilnībā. “Ar šodienas zināšanām, redzot oficiālo informāciju un tiesā iesniegtos dokumentus par izmaksām, es diezgan droši varu apgalvot, ka tās ir pašmērķīgas, lai šai aizsegā, kad šķietami divi ienaidnieki atrasti - lai tā aizsegā paši ievērojamas naudas pelnītu gadiem ilgi,” saka advokāts Uģis Grūbe. Viņa ieskatā, rezultāts būs varbūt 1- 2% no visa tā, kas iekļauts prasībās. Tai pašā laikā gan tiesāšanās izdevumi jau pārsniedz miljonu.

“Privatizācijas aģentūras” vadītājs apgalvo, ka viņi advokātu pakalpojumiem astoņos gados samaksājuši 380 tūkstošus, tostarp izmaksas arī atzinumu gatavošanai. Savukārt 142 miljonu eiro prasībā pret bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem, “Privatizācijas aģentūra” un “Reverta” tiesai valsts nodevā samaksājuši 853 602 eiro. Jāteic, ka vienā no prasībām, kas tika skatīta pirms pieciem gadiem, Kargins un Krasovickis lūdza viņus atbrīvot no tiesas nodevas – gandrīz četrarpus tūkstoš eiro, kā iemeslu minot viņu zemos ienākumus.

Uz augšu