Valdība pirmdien atbalstīja kopumā 72 548 eiro piešķiršanu bakteriālās iedegas radīto zaudējumu kompensācijām dārzu īpašniekiem no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Finansējumu 72 548 eiro apmērā plānots piešķirt kopumā 15 atbalsta saņēmējiem par šogad 16 vietās noteiktajiem un izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem par 1063 iznīcinātajiem augļu kokiem.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) šogad līdz 21. septembrim ir veicis 1261 pārbaudi dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās, to laikā noņemot 496 paraugus, kas tika testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. No paraugiem, kas testēti uz bakteriālo iedegu, 24 paraugiem tika iegūts pozitīvs rezultāts.
VAAD šogad bakteriālo iedegu ir konstatējis vienā komercdārzā Rēzeknes novada Lendžu pagastā, vienā piemājas dārzā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, komercdārzā Viesītes novada Saukas pagastā, vienā piemājas dārzā Dobeles novada Annenieku pagastā, vienā ražojošajā dārzā Ķeguma novada Birzgales pagastā un 11 piemājas dārzos Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Zemkopības ministrija attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā uzsver, ka ir svarīgi laikus konstatēt bakteriālās iedegas perēkļus un iznīcināt inficētos saimniekaugus, lai novērstu bakteriālās iedegas plašāku izplatīšanos vai ieviešanos.
Augu aizsardzības likums paredz, ka augu īpašnieks par tam uzdoto fitosanitāro pasākumu izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt kompensāciju no valsts budžeta.
Rīkojums par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Bakteriālā iedega ("Erwinia amylovora") ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
