Ķīpsala - Likteņupes Daugavas un Vecrīgas ainavu ieskautā sala, kur sadzīvo pretstati (1)

300 gadus apdzīvota sala ar zvejnieka vārdu

Ķīpsala, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, ir vien kvadrātkilometru plaša, taču tai ir patiesi bagāta vēsture. Šo salu, kas esot izveidojusies no upē sanesta smilšu sēkļa, līdz 17. gadsimta otrajai pusei dēvēja par Žagarsalu – kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā, kuram pie Daugavas atradusies zvejas vieta. Taču laika gaitā šis nosaukums pamazām izgāja no aprites, līdz sala tika pārsaukta par Ķīpsalu. 17. gadsimta beigās uz salas atradās nedaudz vairāk nekā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Ķipju dzimtas pārstāvja Pētera Ķipja sēta, no kuras cēlies nosaukums, kādā šī apkaime tiek dēvēta vēl šobaltdien.

Šī brīža veidolu Ķīpsala ieguvusi, saplūstot vairākām mazām salām. Vēl 17. gadsimtā Ķīpsalas teritorija bija daudz mazāka nekā šobrīd, bet līdz ar uzcelto dambi, kas savienoja Ķīpsalu ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu, Daugavas straume mainījās, un ap Ķīpsalu radās smilšu sēkļi, veicinot Ķīpsalas teritorijas paplašināšanos. Ķīpsalas apmērus un izskatu izmainīja arī blakus esošā, no Daugavas sanesumiem izaugusī Darvas sala, kā arī aizbērtās atteku paliekas starp Burkānu salu un Mazo Klīversalu.

Ielu nosaukumi – vēl arvien tādi kā pirmsākumos

Ķīpsalas iedzīvotāju nodarbošanās pamatā bija saistīta ar jūru un Daugavas ūdeņiem, tādēļ liela daļa salas ielu iemantojušas tam atbilstošus nosaukumus, piemēram, Matrožu, Tīklu, Enkuru, Kaiju, Zvejnieku, Loču, Ogļu ielas. Pats ielu tīkls Ķīpsalā izveidojies 19. un 20.gadu mijā, un ar šajā pašā laikā iegūtajiem ielu nosaukumiem palicis nemainīgs kopš 20.gadsimta sākuma, kad salā bija vien 13 ielas.

Agrākos laikos satiksmi ar Pārdaugavu nodrošināja pārceltuve cilvēkiem un pajūgiem, kas savienoja Ķīpsalas vidusdaļu ar Iļģuciemu. Attīstīta bija arī ūdens satiksme - līdz Otrajam pasaules karam no Ķīpsalas uz citām pilsētas daļām regulāri kursēja tvaikonītis, kam Daugavmalā, Enkura ielas galā atradās speciāli izbūvēta piestātne. 18. gadsimtā Rīgā ienākošajiem kuģiem bija nepieciešama vieta lielā balasta izkraušanai. Šim nolūkam Rīgas rāte ierādīja teritoriju Ķīpsalā, kur no gadsimtu gaitā izkrautā balasta materiāla izveidojies Balasta dambis – Ķīpsalas lielākā un arī arhitektoniski bagātākā iela, kas ilgus gadus bija vienīgā bruģētā iela salā.

No necilām zvejnieku sētām līdz glauniem dzīvojamo māju projektiem

Tikmēr dzīvojamā apbūve Balasta dambī izvietojusies ielas vienā pusē, jo pretējo malu apskalo Daugava. Lai nostiprinātu krastu gar ielu, 1885. gadā tika uzbūvēta laukakmeņu nostiprinājumu konstrukcija.

Vēl 17.gadsimtā lielāko daļu no gruntsgabalu platības aizņēma kāpostu dārzi un noliktavas, taču pakāpeniski sala tika apbūvēta ar nelielām viensētas dzīvojamajām ēkām. Mājiņas bija mazas, celtas pēc senas tradīcijas, segtas ar lubu jumtiem. Pieaugot turībai, kādreizējās zvejnieku sīkās guļbūvītes nomainīja nelieli divstāvu koka īres nami un pat lepnas savrupmājas, kas pēc tā laika modes celtas vai nu eklektisma vai jūgendstila garā.

19. un 20. gadsimtu mijā salas ziemeļu daļā izveidojusies mazstāvu dzīvojamā apbūve, kas šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. No 20. gadsimta 20. gadiem līdz pat 70. gadu beigām Ķīpsalas attīstība bija apturēta, bet līdz ar Preses nama ēkas uzcelšanu sākās straujš rajona uzplaukums. Ķīpsalas teritoriālo vienotību un telpiski vizuālo struktūru izmainīja 1981. gadā atklātais Vanšu tilts pār Daugavu, savukārt salas dienvidu daļā lokalizējās sabiedriskā apbūve – "Swedbank" bankas ēka un Rīgas tehniskās universitātes fakultātes. Būtiskas sabiedriskās celtnes ir arī 1997. gadā atvērtais Starptautiskais izstāžu centrs "Ķīpsala", kurā regulāri notiek izstādes, konferences un dažādi sarīkojumi. Tāpat šajā apkaimē atrodas viesnīca, vairāki augstas klases restorāni un tirdzniecības centrs "Olimpia". Šeit ir arī privāts bērnudārzs, skolas un peldbaseins, kā arī jahtklubs. Tikmēr klusās, gadsimtiem senās ieliņas ir piemērotas netraucētām, ainaviskām pastaigām, bet Ķīpsalas pludmale – sauļošanās un ūdens priekiem.

Laika gaitā Ķīpsala no zvejnieku ciema pārvērtusies par mājvietu elites pārstāvjiem, līdz beidzot kļuvusi par to vietu, kādu to pazīstam šodien – prestižu, mierpilnu apkaimi, kur UNESCO aizsardzībā esošā vēsturiskā apbūve draudzīgi sadzīvo ar 27 stāvus augsto Saules akmeni, iepirkšanās centru, rosīgu studentu pilsētiņu un vēl daudz ko citu. Vien soļa attālumā no tās atrodas vecpilsēta un Rīgas centrs ar visām tā piedāvātajām kultūras, izklaides un biznesa iespējām, bet otrā pusē – zaļā Pārdaugava un starptautiskā lidosta "Rīga".

Ķīpsalas unikalitāti un neatkārtojamo raksturu novērtējuši arī dzīvojamo māju projektu attīstītāji, kas apkaimē piedāvā iegādāties jaunus, ekskluzīvus mājokļus. Šobrīd kontrastējošās apbūves vidū ir izveidoti un savu vietu atraduši jau četri jaunie projekti - tie izvietoti Balasta dambī, Zvejnieku ielā, Ķīpsalas ielā un Ogļu ielā. Ekskluzīvie apartamenti tajos ir vilinošs pirkums gan lokācijas, gan kvalitātes dēļ. Tiesa, jāņem vērā, ka pati vieta un augstas klases mājokļi diktē arī atbilstošas cenas.

Jauno projektu dominance

Līdzīgi kā pati apbūve, arī nekustamo īpašumu tirgus Ķīpsalā vienmēr ir bijis visai īpatnējs. Proti, relatīvi nelielajā salā, kas atrodas Rīgas pilsētas centrā, dzīvojamo platību cenas svārstās no ļoti zemām līdz pat augstākajām pilsētā, bet starp vecām zvejnieku ēkām ir izvietoti ekskluzīvākie dzīvojamie projekti galvaspilsētā.

Salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā ir samazinājies par 7%, turpretim Ķīpsalā reģistrēto darījumu skaits samazinājies par 22%. Darījumu skaita samazinājums Ķīpsalā gan ir vērtējams relatīvi, jo 2018.gada pirmajos astoņos mēnešos ir reģistrēti 7 darījumi. Salīdzinot ar 2017.gadu – 9 darījumi. Jāatzīmē gan, ka Ķīpsala ir bijis vienīgais Rīgas mikrorajons, kur 2017.gadā visi no reģistrētajiem dzīvokļu darījumiem notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos. Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos jaunajos projektos tika veikti 72% no visiem darījumiem. Analizējot esošo piedāvājumu Ķīpsalā, šobrīd varam novērot izteiktu jauno projektu pārsvaru pār pirmskara ēkām. Kā arī, Ķīpsala ir viens no retajiem Rīgas mikrorajoniem, kurā nav sērijveida dzīvokļu ēkas.

2018. gadā Ķīpsalā vidēja cena divu istabu dzīvokļiem jaunajos projektos svārstījās no 2300 EUR/kv.m. līdz 3500 EUR/kv.m. Ekskluzīvākajos projektos cenas sasniedz pat 4500 EUR/kv.m.

Salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā ir samazinājies par 7%, turpretim Ķīpsalā reģistrēto darījumu skaits samazinājies par 22%. Darījumu skaita samazinājums Ķīpsalā gan ir vērtējams relatīvi, jo 2018.gada pirmajos astoņos mēnešos ir reģistrēti 7 darījumi. Salīdzinot ar 2017.gadu – 9 darījumi. Jāatzīmē gan, ka Ķīpsala ir bijis vienīgais Rīgas mikrorajons, kur 2017.gadā visi no reģistrētajiem dzīvokļu darījumiem notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos. Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos jaunajos projektos tika veikti 72% no visiem darījumiem. Analizējot esošo piedāvājumu Ķīpsalā, šobrīd varam novērot izteiktu jauno projektu pārsvaru pār pirmskara ēkām. Kā arī, Ķīpsala ir viens no retajiem Rīgas mikrorajoniem, kurā nav sērijveida dzīvokļu ēkas.

2018. gadā Ķīpsalā vidēja cena divu istabu dzīvokļiem jaunajos projektos svārstījās no 2300 EUR/kv.m. līdz 3500 EUR/kv.m. Ekskluzīvākajos projektos cenas sasniedz pat 4500 EUR/kv.m.

Apkaime, kas vēl turpina savu attīstības ceļu

Šobrīd vēl arvien izstrādes procesā ir Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija, kas regulēs teritorijas attīstību un mērķtiecīgi izkops Pārdaugavas jauno tēlu. Tā paredz apbūves regulēšanu 5,2 kilometrus garā posmā gar Daugavas kreiso krastu, no Dienvidu tilta līdz Ziemeļu šķērsojumam, kas attīstības plānos ir iezīmēta kā paaugstinātas apbūves teritorija.

Savu attīstību Ķīpsalā turpinās arī Rīgas Tehniskā universitāte, kas jau no 1965.gada šeit veido studentu pilsētiņu. Iecerēts, ka līdz 2020. gadam lielākā daļa universitātes studentu atradīsies tur. Pēc būvniecības pabeigšanas RTU studentu pilsētiņa kļūs par Baltijā modernāko inženierzinātņu studiju centru.

Raksts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu portālu City24.lv