Mirušie turpina dejot Ieskats "Dead Can Dance" albumā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

«Dead Can Dance» - Liza Džerarda un Brendans Perijs

FOTO: publicitātes

Sengrieķu mitoloģijā Dionīss bija zemes auglīgo spēku, augu valsts, vīnkopības un vīna darīšanas dievs. Par godu šim dievam VIII–VII gadsimtā pirms mūsu ēras tika rīkotas orģijas, dažādi rituāli, izrādes. Tieši rituālu aspekts, svinību simbolisms veido Austrālijas grupas «Dead Can Dance» jaunā studijas albuma "Dionysus" pamatu.

Dead Can Dance "Dionysus"

([PIAS] Recordings)

10/12

Albums, kas izdots izdevniecības "[PIAS] Recordings" apgādā un seko pirms sešiem gadiem izdotajam ierakstam "Anastasis", konceptuāli balstās sengrieķu mitoloģijā. "Tās ir septiņas kompozīcijas par Dionīsu, viņa mītu un kultu," skaidro grupa, tās kodols kopš 1981. gada (satikušies gan 1979. gadā) - Liza Džerarda (Lisa Gerrard) un Brendans Perijs (Brendan Perry).

Neliela atkāpe tiem, kas "Dead Can Dance" nosaukumu dzird pirmo reizi. Apvienība 80. gados ieguva kulta statusu, laikā, kad MTV rādīja Maikla Džeksona un Madonnas videoklipus, Džerarda un Perijs savā mūzikā sakausēja postpanka (Joy Division), gotiskā roka, neoklasicisma iezīmes, atjaucot to visu ar ķeltu, Balkānu tautas mūziku. Rezultātā deviņdesmito gadu sākumā, iznākot albumiem "Aion" (1990) un "Into the Labyrinth" (1993), grupa jau pati izpelnījās tādu uzmanību, ka viņu kompozīcijas translēja lielākie komerciālie mūzikas kanāli. Iespējams, daudzi atminas tolaik rādīto video skaņdarbam "Saltarello".

Arī Latvijā grupai izauga prāvs cienītāju pulks, īpaši jāsaka paldies Radio SWH dīdžejiem Mārai Kalniņai un Ainaram Mielavam, kuri 90. gadu vidū regulāri savā ētera laikā atskaņoja vai nu "The Carnival Is Over", vai "American Dreaming".

1998. gadā grupa pārtrauca darbību, un gan Perijs, gan Džerarda pievērsās solokarjerai, piedaloties dažādos vērienīgos muzikālos projektos. 

Džerarda, piemēram, radījusi skaņu celiņu Holivudas grāvējam "Gladiators".

2005. gadā grupa apvienojās un devās pasaules turnejā, apciemojot arī Rīgu. Divus gadus vēlāk turpat operā solokoncertu sniedza grupas dalībniece Līza Džerarda. Rīgas koncerts vēl šodien man spilgtā atmiņā...

Atgriežoties pie jaunā albuma, kura vāku rotā Meksikas indiāņu darināta maska, jāsaka, ka tas ir fokusēts, pārdomāts ieraksts, kurā abi mūziķi iestrādājuši visu labāko no 90. gadu grupas daiļrades. 

Noklausies albumu.

Te ir gan ambientas atkāpes, gan dabas skaņas, gan bulgāru kora balsis ("The Invocation"). Džerarda vēl pavisam nesen cieši sadarbojusies ar bulgāru tautas mūziķiem. Albums strukturāli sadalīts divos cēlienos - pirmais sastāv no trim, savukārt otro cēlienu veido četras daļas. Viss saturiski riņķo ap Dionīsa tēlu. Otrajā daļā klausītājs tiek uzvests Nisas kalnā ("The Mountain"), Dionīsa dzimšanas vietā, kur viņu izaudzināja kentaurs* Hīrons. 

Noskaties skaņdarba "The Mountain" video.

Lieliska plate, kurā Džerarda un Perijs atgādina, ka «Dead Can Dance» mūzika stāv ārpus laika, un skan lieliski arī 2018. gadā. Rekomendēju!

Izdošanas datums - 02.11.2018.

* mitoloģiska būtne, kuru attēlo kā puszirgu, puscilvēku.

Uz augšu