Brandenburgas Villija Branta lidosta (BER) izskatās gluži tāpat kā jebkura cita liela, moderna lidosta Eiropā: tajā ir skrejceļi, pasažieru termināļi un lieli elektroniskie tablo. Vienīgā atšķirība - apmēram 7,3 miljardus eiro vērtā lidosta, ko bija plānots atklāt jau 2012.gadā, tā arī nav uzņēmusi nevienu pasažieri, vēsta raidorganizācija BBC.
Vācija ir slavena ar savu akurātumu un augsto efektivitāti, taču Berlīnes modernā "spoku" lidosta šo reputāciju apgāž. Tur pieredzēta gadiem ilga kavēšanās, slikti vadības lēmumi un plānotās izmaksas sadārdzinājušās vairāk nekā trīs ar pusi reižu. Berlīnes iedzīvotāji joko par lidostu, bet vietējiem politiķiem un uzņēmējiem tā radījusi ne mazumu galvassāpju.
Sākotnēji bija plānots, ka valdības apmaksātās lidostas izveidošana izmaksās divus miljardus eiro. Taču šogad atbildīgās personas nosauca daudzkārt lielāku skaitli - gaidāms, ka izmaksas sasniegs 7,3 miljardus eiro, atkarībā no tā, cik drīz to varēs sākt izmantot. Katru dīkā aizvadīto mēnesi lidostas uzturēšana izmaksā miljoniem eiro.
"To bija plānots atklāt 2012.gada jūnijā - un jau tad tā būtu ievērojami pārsniegusi plānotās izmaksas un termiņus. Taču stāsts turpinās," norāda Berlīnes "Hertie" Valsts pārvaldes augstskolas goda profesors Jobsts Fīdlers, kurš 2015.gadā publicēja pētījumu par lidostas projektu.
Lidostas plānošana sākās jau pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā. Tolaik bija skaidrs, ka no jauna apvienotajā galvaspilsētā būs nepieciešama moderna lidosta, kas varētu apkalpot lielāku pasažieru skaitu nekā Tēgelas un Šonefeldas lidostas. Jaunās lidostas būvniecība sākās 2006.gadā,un tika plānots, ka pēc tās pabeigšanas abas vecās lidostas tiks slēgtas.
Pirmā zīme par gaidāmajiem sarežģījumiem bija 2010.gada vasarā, kad būvnieki plānoto atklāšanas datumu pārcēla no 2011.gada oktobra uz 2012.gada jūniju. 2012.gadā Berlīnē tika plānota lidostas atklāšanas ceremonija, ko grasījās apmeklēt Vācijas kanclere Angela Merkele. Taču mēnesi pirms noteiktā datuma inspektori atklāja nozīmīgas problēmas ugunsdrošības sistēmā, un lidostas atvēršana tika pārcelta uz 2013.gadu.
Vēlāk atklājās vēl lērums citu problēmu: nepareizi ievilkti kabeļi, kļūdaini sanumurētas durvis, neatbilstoša izmēra lifti. Trūka tik daudzu reģistrācijas gadu, ka būvnieki ierosināta vairākām aviokompānijām savus pasažierus reģistrēt teltīs termināla ārpusē - kam lidsabiedrības, protams, nepiekrita.
Sociāldemokrāts Jērgs Strēters, kurš ir lidostas komitejas pārstāvis Berlīnes parlamentā, norāda, ka šādas problēmas - un lēmums tās pa vienai risināt, nevis sākt visu no jauna - esot novedis pie tā, ka plānotās izmaksas vairākkārt palielinājušās. Ja 2012.gadā būtu pieņemts lēmums atteikties no līdzšinējā projekta un sākt būvniecību no sākuma, "lidosta būtu atvērta jau ilgu laiku, tai būtu jaunākas un mazāk sarežģītas telpas", viņš uzskata.
Jo ilgāk tika atlikta lidostas atvēršana, jo vairāk problēmu inspektori atrada.
Katru mēnesi, ko lidosta nostāv dīkā, izmaksas palielinās par deviņiem līdz desmit miljoniem eiro, norāda par būvniecību atbildīgās komitejas vadītājs Engelberts Litke Daldrups. Šajās izmaksās ietilpst "būvniecība, tehniskā uzturēšana, telpu uzturēšana, telpu pārvaldīšana un apsardze". Atkarībā no būvniecības grafika, lidostā regulāri strādā 300 līdz 500 cilvēki.
Projekta uzturēšana ir teju komiska. Piemēram, šogad ar 500 000 eiro nācās aizvietot visus 750 elektroniskos lidojumu tablo termināli, kurš nekad nav uzņēmis nevienu pasažieri, jo vairāku gadu laikā tie bija nolietojušies. Savukārt 2013.gadā vairāku mēnešu garumā datora kļūdas dēļ terminālī nebija iespējams izslēgt gaismu.
Izskanējuši ierosinājumi, ka Berlīnei vajadzētu pārtraukt pašreizējo projektu un sākt no jauna. Šogad viens no aviokompānijas "Lufthansa" augstākās vadības darbiniekiem prognozēja, ka lidosta tā arī nekad netiks atklāta.
Pieņemot, ka jaunas aizkavēšanās nav gaidāmas, Berlīnes Brandenburgas lidostu plānots atklāt 2020.gada oktobrī par spīti tam, ka joprojām pastāv "dažādi defekti", kas saistīti ar elektroinstalāciju un drošības sistēmu. Pirms atvēršanas lidostā tiks veiktas vērienīgas inspekcijas.
"Visi eksperti man saka, ka nav tādu trūkumu, ar ko BER lidosta nevarētu tikt galā," sola Daldrups. "Esmu pārliecināts, ka BER sāks strādāt 2020.gada oktobrī."
Taču eksperti norāda, ka tukšā lidosta ir viens no lielākajiem apkaunojumiem Vācijas reputācijai un ka projekts no valdības "maciņa" aizpludina neadekvāti lielus līdzekļus. "Tas nav vienkārši - vienā projektā pieļaut tik daudz kļūdu," teica Fīdlers. "Šis projekts ir milzīga izgāšanās."
