FM: patlaban nav sagaidāma tāda ekonomikas krīze kā 2008. gadā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Edijs Pālens/LETA

​Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos kā 2008. gadā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.

Viņa stāstīja, ka Eiropas Savienībā (ES) kopumā, reaģējot uz 2008. gada krīzi, tika izveidots makroekonomisko nesabalansētību uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tiek sekots dažādu makroekonomisko rādītāju attīstībai visās ES valstīs, kuri varētu signalizēt par iespējamām ekonomiskām nesabalansētībām un norādīt uz iespējamām krīzēm.

"Starp šiem rādītājiem ir, piemēram, mājokļu cenu izmaiņas, tekošā konta bilance, kredītu plūsma, valsts ārējo konkurētspēju raksturojošie rādītāji, valsts ārējais parāds un citi. Ja kādā no ES valstīm tiek konstatēta vairāku šo rādītāju neatbilstība noteiktajiem vēlamajiem līmeņiem, tiek sākta padziļināta šīs valsts izpēte un sniegtas rekomendācijas, lai šīs nesabalansētības novērstu. Šeit īpaši jāatzīmē, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kurām līdz šim nav tikušas konstatētas tādas makroekonomiskās nesabalansētības, lai būtu nepieciešama papildu izpēte un rekomendācijas to novēršanai," pauda eksperte.

Vēja norādīja, ka Latvijas ekonomikā kopš pagājušās krīzes ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas padara to daudz mazāk ievainojamu pret globālās ekonomikas krīzēm.

"Ja arī pilnībā novērst globālās ekonomikas krīzes nav iespējams, Latvija šobrīd tām ir nesalīdzināmi daudz labāk sagatavota nekā 2008.gadā, ņemot vērā, ka pašlaik ekonomiskās izaugsmes pamatā ir daudz veselīgāka, diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu orientēto ražojošo nozaru attīstību, ir zems tekošā konta deficīts, tiek izstrādāta ekonomikas ciklam atbilstoša fiskālā politika, ierobežojot valsts budžeta deficītu un valdības ārējā parāda pieaugumu," skaidroja FM pārstāve.

Runājot par jaunas globālās krīzes iespējām, pēc Vējas teiktā, patlaban pasaules ekonomikā kopumā nav saskatāmas pazīmes, ka varētu izraisīties pagājušajai ekonomikas krīzei līdzīga apmēra krīze, taču mazāka apmēra un lokālāku krīžu iespēja nekad nevar būt pilnībā izslēgta.

"FM, izstrādājot savas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi arī iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā. Galvenie negatīvie riski Latvijai pašlaik ir saistīti ar joprojām augsto ģeopolitisko nenoteiktību reģionā, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotajiem strādājošo resursiem un produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu," norādīja eksperte.

Starp pasaulei kopumā aktuālākajiem vispārējiem riskiem Vēja arī minēja augošās kredītu izmaksas, ASV pakāpeniski paaugstinot bāzes procentu likmes, kas īpaši nelabvēlīgi var skart attīstības valstis ar augstiem parādu līmeņiem ASV dolāros, kas piemēram jau izpaudās finanšu krīzē Turcijā, un augsto svārstīgumu pasaules finanšu tirgos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu