Pēc teju piecu stundu garas sēdes, opozīcijai balsojot pret, pieņemti Rīgas pašvaldības šā gada budžeta grozījumi, plānotos pilsētas izdevumus palielinot līdz 1,023 miljardiem eiro.
Rīgas dome pieņem budžeta grozījumus, plānotos izdevumus palielinot līdz miljardam eiro (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Budžeta grozījumu tika tirzāti teju piecas stundas. Tika noraidīti visi 18 opozīcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi. Neviena no opozīcijas frakcijām grozījumu projektu neatbalstīja.
Kopumā pašvaldības pakļautībā esošās iestādēs šogad papildus bija pieprasījušas 25,65 miljonus eiro, taču Rīgas domes Finanšu departaments piekritis atbalstīt 24,76 miljonu eiro papildinājumu.
Lai gan īpašuma nodokļi šogad samazinājušies par 2,4 miljoniem eiro, kopumā pašvaldības ieņēmumi auguši par 15,28 miljoniem eiro. Līdz ar to pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti 923,69 miljonus eiro, bet izdevumi - 1,023 miljardus eiro. Pavasara grozījumos tika apstiprināts budžets, kas paredzēja, ka pašvaldības izdevumi šogad būs 998 miljoni eiro, bet ieņēmumi 908 miljoni eiro.
Pašvaldības budžeta deficīts plānots 99,7 miljonu eiro apmērā.
Apvienojot valsts un pašvaldības līdzekļus, lielākais budžeta papildinājums plānots Izglītības, kultūras un sporta departamentam - par 12,15 miljoniem eiro.
Finanšu departamenta izdevumiem šogad papildus piešķirs vēl 9,73 miljonus eiro, Īpašuma departamentam - 617 136 eiro, Satiksmes departamentam - 574 275 eiro, Labklājības departamentam - 357 925 eiro, bet Mājokļu un vides departamentam - 52 928 eiro.
Papildus līdzekļus 200 000 eiro apmērā saņems arī "Rīgas enerģētikas aģentūra", 453 424 eiro apmērā - "Rīgas gaisma", 159 436 eiro apmērā - "Rīgas meži", kā arī citas pašvaldības iestādes.
Dažādus priekšlikumus budžeta grozījumu papildinājumiem bija iesniegušas trīs no četrām domes opozīcijas frakcijām. Partijas "Latvijas attīstībai" frakcija, galvenokārt, rosināja dažādu pašvaldības darbinieku algu palielināšanu. Piemēram, deputāte Anete Jēkabsone-Žogota rosināja 350 864 eiro atvēlēt pirmsskolas pedagogu palīgu atalgojuma palielināšanai, bet deputāts Māris Mičerevskis - 225 438 eiro Rīgas pašvaldības policijas darbinieku algu palielināšanai. Deputāts Andrejs Žagars rosināja piešķirt papildus finanšu līdzekļus 241 346 eiro apmērā amatiermākslas kolektīvu vadītāju algas palielināšanai. Kopumā šiem mērķiem 2018.gada budžetā būtu nepieciešami 937 393 eiro.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti rosināja "Rīgas atpazīstamības un investīciju piesaistīšanas programmai" atvēlēto finansējumu samazināt par 30 000 eiro, lai izslēgtu budžeta palielinājumu dalībai Ziemassvētku tirdziņos Maskavā un Sanktpēterburgā. Vēl deputāts Nauris Puntulis rosināja novirzīt 14 000 eiro divu bērnu laukumu izveidei un 51 000 eiro papildu latviešu valodas apgūšanas kursu organizēšanai rīdziniekiem. Ievērojamākais frakcijas rosinājums bija piešķirt 226 538 eiro, lai ierīkotu ielu apgaismojumu Vakarbuļļu apkaimē.
Savukārt "Vienotības" frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju SIA "Rīgas satiksmei".
Neviens no opozicionāru priekšlikumiem atbalstīts netika.
Runājot par opozīcijas priekšlikumiem, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sacīja, ka daudzi priekšlikumi patlaban nav īstenojami. "Ja mēs piešķirsim departamentiem atsevišķiem pasākumiem 200 000 vai 300 000 eiro, viņi nespēs šo naudu līdz gada beigām apgūt, tādēļ es aicinu deputātus šos priekšlikumus iesniegt 2019.gada budžetam," sacīja mērs.
Uz deputātu jautājumiem par grozījumiem jau tradicionāli atbildēja Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse. Sēdes laikā deputāts Dainis Locis (VL-TB/LNNK) prasīja, vai dotācijā Satiksmes departamentam ietilpst arī transporta pieturu uzturēšanu vai tikai ielu, uz ko atbildi uzreiz nesaņēma, jo pieturvietu apsaimniekotāji esot dažādi.
Runājot par Izglītības departamenta finansējumu, Locis interesējās, vai struktūrvienībai ir jaunas idejas rindu mazināšanai bērnudārzos. "Par to varēsim runāt nākamā gada budžetā, jo grozījumi tiek veikti, balstoties uz reālo situāciju un izdevumiem," teica direktore.
Deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) taujāja, kādēļ samazināts Eiropas Savienības investīciju projektu finansējums. Pēc finansistes teiktā, tas esot saistīts ar projektiem, kas netiks izpildīti šogad, piemēram, Salu tilta projektam paredzētie trīs miljoni eiro tiks pārdalīti uz nākamo gadu.
Savukārt jaunieceltais deputāts Jānis Ozols (JKP) taujāja, vai tiešām mēneša laikā tiks apgūta nauda, ko piešķirs Mājokļu un vides departamentam, lai nodrošinātu kanalizācijas sistēmu uzlabošanu. Noskaidrojās, ka šī nauda esot paredzēta datu bāzes un programmatūras izveidei.
Tāpat viņš interesējās, kādēļ ietaupījums no valsts obligāto sociālo iemaksu izmaksas šajā un arī citos departamentos tiek novirzīts prēmiju piešķiršanai. Finansiste skaidroja, ka tas rodas no līdzekļiem, kas ietaupīti par darbinieku prombūtni un darba nespējas lapām, kā arī esot strādājoši pensionāri, par kuriem šīs iemaksas esot mazākas. "Balstoties uz normatīvajiem aktiem, prēmijas var piešķirt tikai no ietaupītajiem līdzekļiem un katras iestādes vadītājs ir tiesīgs lemt par to piešķiršanu," piebilda direktore.
Ozola partijas biedrs Valters Bergs (JKP) vērsa uzmanību, ka grozījumos paredzēts piešķirt naudu ārmrestlinga čempionātam, taču šis pasākums jau esot noslēdzies. Tiknuse sacīja, ka, acīmredzot, tiks segtas izmaksas, kas radās pasākuma rīkošanas laikā.
Viņš arī interesējās par to, kas tie par "ārkārtējiem apstākļiem", kā rezultātā SIA "Rīgas meži" plānots piešķirt naudu Dzegužkalna parka atjaunošanai. Finansiste norādīja, ka viņai nav pamata apstrīdēt "Rīgas mežu" pieprasījumu.