Kanāda atvainojas par ebreju bēgļu kuģa atraidīšanu 1939.gadā

No Hamburgas izbraukušais okeānu laineris "St. Louis" veda 937 Vācijas ebrejus, kuri bēga no nacistu īstenotas vajāšanas. Kuģi vispirms atteicās uzņemt Kuba, kas gan atļāva izkāpt krastā 29 pasažieriem. Pēc tam šo kuģi, uz kura pēc viena pasažiera nāves bija palikuši 907 ebreju bēgļi, atteicās uzņemt ASV un Kanāda.

Kuģis bija spiests doties atpakaļ uz Eiropu un 1939.gada 17.jūnijā piestāja Atverpenes ostā. Ebreju bēgļus no šī kuģa pēc tam uzņēma Lielbritānija, Francija, Beļģija un Nīderlande, bet kuģis bez pasažieriem atgriezās Hamburgā.

Pēc tam, kad Vācija 1940.gadā okupēja Beļģiju, Franciju un Nīderlandi, vairāk nekā 250 no šī kuģa pasažieriem gāja bojā holokaustā.

Trudo atzina, ka Kanādas atvainošanās ir ļoti novēlota.

Ādolfs Hitlers "vēroja, kā mēs atteicām viņu vīzas, ignorējām viņu vēstules un liedzām viņiem iebraukšanu," Trudo paziņoja Kanādas parlamentā.

"Ir maz šaubu par to, ka mūsu klusēšana ļāva nacistiem īstenot tā sauktās ebreju problēmas "galīgo atrisinājumu"," sacīja Trudo.

Viņš atzina, ka tā laika parlamentārieši izmantojuši Kanādas likumus, lai nomaskētu antisemītismu.

"Mēs ļāvām antisemītismam nostiprināties mūsu kopienās un kļūt par mūsu oficiālo politiku," sacīja Trudo. "Turēt tādu naidu un vienaldzību pret bēgļiem nozīmēja dalīt morālo atbildību par viņu nāvi."

Kanādas valdība tolaik ievērojami ierobežoja ebreju imigrāciju. No 1933. līdz 1945.gadam valsts uzņēma tikai apmēram 5000 ebreju bēgļus.

Kuģis ieradās Kanādā vairāk nekā sešus mēnešus pēc tā sauktās "Kristālnakts", kuras gaitā nacisti Vācijā uzbruka ebreju namiem un uzņēmumiem, nodedzināja 250 sinagogas un nogalināja vismaz 91 cilvēku.

Trudo pirms atvainošanās tikās ar bijušo "St. Louis" pasažieri Anu Mariju Gordonu, kura dzīvo Kanādā, lai parunātu par to, kā Kanāda var apkarot antisemītismu.