Filmas režisors un scenārija autors Gints Grūbe skaidro, ka viņa mērķis ir parādīt, kā strādāja Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK). Stāstījums veidots kā cilvēku atmiņas par vervēšanas procesu, šantāžām un citām pielietotajām metodēm. Kinolentes veidotājiem arī izdevies saņemt interviju no Latvijas PSR VDK pēdējā priekšsēdētāja Edmunda Johansona neilgi pirms viņa nāves – viens no filmā aplūkotajiem jautājumiem ir, kādēļ Johansons nepieļāva VDK arhīvu iznīcināšanu. 

Skaties video.

Sanita Jemberga, pētniece un filmas scenārija autore, ienāca žurnālistikā 90. gados un redzēja Latvijas pārmaiņu procesu, bet tajā neiesaistījās, jo bija par jaunu, lai būtu aģente. Tādēļ viņa uzskata, ka ir paaudze, kurai šāda filma būtu jāveido. S. Jembergai bija cerība, ka bijušie VDK virsnieki varētu beidzot atzīties, bet viņi turpina klusēt un būt kā kādreizējās VDK balsis, kas skan no visām pusēm. Un šī situācija atgādina VDK izpēti šobrīd – ir balsis, kas joprojām saka, ko vajag vai nevajag atklāt. 

Savas atmiņas un liecības par represijām filmā atklāj arī leģendārā PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina.

Viņu "čekai" nodeva pašas draugs.

Lai gan pēc notikušā ar draugu nav bijis iespējas izskaidroties, Lidija nosoda vien to nelaimi, kas draugu piemeklējusi, pakļaujoties okupācijai. Sarunas laikā, apstaigājot Stūra mājas pagrabu, Lidija aicina visus būt uzmanīgiem un turēties pretī tādām sistēmām, kas mūs grib pazudināt. 

Filma "Lustrum" ir stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī. Tas ir mēģinājums saprast sistēmu, kas pēdējos 25 gadus traucē Latvijas valsts pieaugšanas procesam. Tas ir mēģinājums atbildēt uz jautājumu, vai 90. gados nenotikusī lustrācija var izrādīties bīstama valstiskai tālākai pastāvēšanai.

Filmas video stāsts skatās arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā.