Latvijas Nacionālajā teātrī top Harija Gulbja izrāde “Cīrulīši” Edmunda Freiberga režijā. Zelmas lomā Lāsma Kugrēna. Pirmizrāde 6. decembrī, informē teātrī.
Nacionālajā teātrī atkal top "Cīrulīši"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izrāde-veltījums visām latviešu viensētām. Izrāde-veltījums visām mammām. Un izrāde-veltījums mums, viņu bērniem. Vai atceries savu bērnības mīļāko rotaļlietu? Kur tā šobrīd atrodas? Bērnības mājas, rotaļlietas, atmiņas, cik tālu no tām dzīvē aizejam, un vai tam ir kāda nozīme.
“Tas ir apbrīnojami, cik joprojām aktuāla ir šī pagājušā gadsimta 70. gados sarakstītā Harija Gulbja luga “Cīrulīši”. Es esmu izdarījis nelielus īsinājumus un noņēmu nost 70. gadu fonu, jo viss tas pats varētu notikt arī šodien.
Tā ir luga par ģimeni, par mājām, par mīlestību un tās trūkumu, par to, ka gluži kā “Cīrulīšu” mājas varam zaudēt Latviju, kas mums visiem ir tuva un dārga,”
atzīst izrādes režisors Edmunds Freibergs.
Lomās: Zelma - Lāsma Kugrēna, Elmārs - Mārcis Maņjakovs, Raimonds - Jānis Āmanis, Silvija - Liene Sebre vai Ilva Centere, Gundega - Marija Bērziņa vai Evija Skulte, Vizma - Inga Misāne-Grasberga vai Daiga Kažociņa, Olga - Līga Liepiņa vai Rasma Garne, Jānis - Mārtiņš Brūveris. Scenogrāfs - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece - Jurate Silakaktiņa, gaismu mākslinieks - Toms Streilis, mūzikas konsultants Valdis Zilveris, producents Jānis Kaijaks.
Šis ir otrais “Cīrulīšu” iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, pirmais iestudējums bija 1975. gadā. Cīrulīšu Zelma savulaik bija speciāli rakstīta Lidijai Freimanei - garīgi smalkai aktrisei. Iestudējuma režisors Jūlijs Bebrišs šai lomai izvēlējās arī otru, tikpat izcilu skatuves personību, Veltu Līni, kas savu Zelmu spēlēja varbūt skarbāku, tiešāku. Par tā laika izrādes kulmināciju kļuva režisora inscenētais vakariņu galds ar kūpošu kartupeļu bļodu un dramatisko kāpinājumu no gaišajām sejām un bērnības atmiņām brīdī, kad Zelma katram no trim bērniem uzdāvina viņu bērnības mīļāko rotaļlietu, līdz asiem nepievilcīgiem vaibstiem, kas parādās brīdī, kad “sabrūk” bērnu izstrādātais plāns, kur un kā turpmāk savas vecumdienas pavadīs Zelma. Turklāt bērnības rotaļlietas negaidīti izsit viņus visus no garīgā līdzsvara, jo uzvanda tās atmiņas, kas jau sen bija dziļi noglabātas.