Dzīves garums cilvēkiem bieži vien ir līdzīgs paaudžu paaudzēs, tāpēc šā fenomena iemeslu bieži tiecas meklēt cilvēku gēnos. Tomēr jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka ģenētikai varētu būt mazāka loma tajā, cik ilgi cilvēks dzīvo.
“Izvēlīgā pārošanās”: dzīves ilgums nav atkarīgs tikai no ģenētikas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Genetics”, minēts, ka iepriekšējos pētījumos par šo tēmu zinātnieki nav ņēmuši vērā kādu cilvēku attiecību faktoru, proti, to, ka cilvēki tiecas izvēlēties tādus partnerus, kuriem ir līdzīgas īpašības kā viņiem pašiem. Jaunais pētījums nozīmē to, ka iepriekš zinātnieki ir pārvērtējuši ģenētikas nozīmi mūža cikla garumā.
“Izvēlīgā pārošanās”
Mūsdienu populācijā cilvēki atšķiras daudzos un dažādos veidos; tiem ir dažādi augumi, acu krāsas un, jā, arī dzīves cikli.
Pārmantojamība ir mērs par to, kā konkrētās īpašības - piemēram, dzīves ilguma - mainīgums, ir saistīts ar dažādību cilvēka gēnos, neņemot vērā dažādus citus faktorus, piemēram, veselīgu uzturu vai fiziskas aktivitātes. Iepriekšējos pētījumos minēts, ka dzīves ilguma pārmantojamības iespēja ir aptuveni 30% augsta.
Savukārt jaunajā pētījumā zinātnieki izanalizēja informāciju no vairāk nekā 400 miljonu cilvēku dzimtas kokiem, kas pieejami vietnē “Ancestry”. Ņemot vērā, ka zinātniekiem bija jāzina katra indivīda dzīves cikla ilgums, viņi fokusējās uz tiem, kuri bija dzimuši 19. gadsimtā vai 20. gadsimta sākumā.
Jaunā analīze atklāja, ka, salīdzinot brāļu un māsu, kā arī brālēnu un māsīcu dzīves ciklu garumus, pārmantojamības procents ir starp 20 un 30 procentiem liels, tātad līdzīgs kā iepriekšējos pētījumos. Tomēr interesanti ir tas, ka dzīves ilguma rādītāji ir līdzīgi arī starp laulātajiem. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka laulātie dzīvo vienā vidē un dala vairākus neģenētiskus faktorus, kas var ietekmēt to dzīves ilgumu.
Tad zinātnieki pamanīja kaut ko ļoti interesantu: viņi atklāja, ka pat laulāto radiniekiem mūža garumos pastāv pārsteidzoša līdzība, kaut arī tie dzīvo citā vidē un nav saistīti ar asinsradniecīgām saitēm.
Tātad, ja reiz viņi nav asinsradinieki un nedzīvo vienā vidē, kāpēc to dzīves cikla ilgums ir tik ļoti līdzīgs?
Lielais informācijas apjoms, ko izanalizēja zinātnieki, ļāva tiem izpētīt efektu, kas zināms, kā “izvēlīgā pārošanās”. Tas ir fenomens, kad cilvēki tiecas izvēlēties tādus partnerus, kuri ir līdzīgi viņiem pašiem.
“Ja šis fenomens šeit spēlē kādu lomu, tad tas nozīmē, ka tie faktori, kas ietekmē dzīves ilgumu, ir līdzīgi laulāto starpā,” teica pētījuma autors Greiems Rubijs (Graham Ruby).
Patiesi, kad analīzē vērā tika ņemts šis faktors, pārmantojamības procents nokritās līdz 7 procentiem.
“Skaidrs, ka šis pētījums nevēsta to, ka cilvēki savus partnerus izvēlas, ņemot vērā to dzīves ilgumu, jo tas nav iespējams. Parasti cilvēki apprecas, pirms viens no viņiem nomirst,” jokoja Rubijs.
Tiesa, šis pētījums pierāda to, ka dzīves cikla garums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kas ne visi ir saistīti ar ģenētiku.