Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,6% apmērā, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
Banku analītiķi: Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,6% apmērā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka gada inflācija 3,2% apmērā ir atbilstoša situācijai ekonomikā un nedaudz apsteidz cenu kāpumu eirozonā, kur patēriņa cenu pieaugums oktobrī sasniedza 2,2%. Straujāks patēriņu cenu pieaugums Latvijā salīdzinājumā ar eirozonu lielā mērā ir saistīts ar darba algu kāpumu Latvijā, kas šogad pārsniedz 8% un vistiešāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras oktobrī ir augušas par 3%.
"Vienlaikus joprojām ļoti liela nozīme patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir ārējiem faktoriem un šobrīd visbūtiskākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir naftas cenu kāpums pasaulē. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas par gandrīz 50% un to redzam arī Latvijas benzīntankos. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri degvielas cenas Latvijā palielinājās par 2,6% un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā augušas par 17,6%. Tas kopumā veido gandrīz vienu trešo daļu no visa patēriņa cenu kāpuma Latvijā šobrīd. Tomēr kopš oktobra sākuma naftas cenas pasaulē eiro izteiksmē kritušās par aptuveni 10% un tas ļauj cerēt, ka tuvākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā tik strauji vairs nemainīsies un iespējams pat nedaudz samazināsies," teica Āboliņš.
Viņš arī atzīmēja, ka naftas cenu kāpums pasaulē protams Latvijā ietekmē ne tikai degvielas, bet arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. Rīgā siltumenerģijas cenas nav mainījušās kopš 2017.gada aprīļa, taču pēdējos mēnešos pakāpeniski aug citās Latvijas pilsētās. Tādējādi siltumenerģijas cenas Latvijā kopumā oktobrī augušas par 9,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un šīs tendences turpināsies arī nākamajos mēnešos. Tāpat oktobrī par 21,7% pieaugušas cietā kurināmā cenas, kas gan vairāk saistīts ar straujo koksnes cenu kāpumu kopš pērnā gada vidus. "Koksnes cenas Latvijā šobrīd saglabājas ļoti augstā līmenī, taču otrpus Atlantijas okeānam tās pēdējos mēnešos jau sākušas strauji mazināties un tas ļauj cerēt, ka līdzīgu cenu kritumu nākamajos mēnešos mēs varētu redzēt arī Latvijā," piebilda Āboliņš.
Tāpat viņš minēja, ka salīdzinājumā ar energoresursu cenu straujo pieaugumu pārtikas cenu inflācija Latvijā šobrīd ir ļoti mērena - oktobrī pārtikas cenas Latvijā augušas vien par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pārtikas cenu kāpumu šobrīd visvairāk ietekmē vietējie faktori, piemēram, lielais sausums vasarā. Tikmēr pārtikas cenas pasaulē ir drīzāk ar lejupejošu tendenci un tādēļ liels spiediens uz pārtikas cenām Latvijā nav gaidāms. Oktobrī visstraujāk augušas dārzeņu (gada laikā +11,1%), zivju (+4,4%), kā arī graudaugu un maizes (+2,4%) cenas, savukārt cukura cenas oktobrī sarukušas par 23,5%.
Bez degvielas un pārtikas cenām, inflāciju oktobrī Latvijā ietekmēja sezonās cenu kāpums apģērbiem, kā arī stabilais pakalpojumu cenu pieaugums, atzīmēja bankas "Citadele" ekonomists.
"Lai gan algu kāpums Baltijā šobrīd ir ļoti straujš un tas protams rada spiedienu celt arī cenas, pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas 3% robežās. Vienlaikus ir pakalpojumi, kur cenu kāpums šobrīd pārsniedz 4% un pat 5%, piemēram, namu apsaimniekošana, frizieru pakalpojumi, kultūras pasākumi un sabiedriskā ēdināšana, taču to kompensē lēnāks cenu pieaugums transporta un sakaru, kā arī izglītības un veselības pakalpojumiem. Kopumā ļoti līdzīgas tendences inflācijā šobrīd vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, un pēc manām prognozēm patēriņa cenu kāpums prognoze šogad Latvijā būs 2,6%, savukārt nākamgad tas gaidām robežās no 2,6% līdz 2,9%," sacīja Āboliņš.
"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava norādīja, ka gada inflācija oktobrī saglabājas tāda pati kā septembrī, proti, 3,2%. Tostarp preču cenas pieauga par 3,3%, nodrošinot vairāk nekā divas trešdaļas no cenu pieauguma. To lielākoties ietekmēja energoresursu cenas, kas atspoguļojās cenu pieaugumā transporta un mājokļu preču kategorijās, kur ietilpst gan degviela, gan gāze, siltumenerģija un kurināmais. Piemēram, degvielas cenu kāpums gada laikā saglabājās ap 20% galvenokārt augstākas naftas cenas dēļ nekā šajā pašā periodā pērn. Arī alkohola un tabakas, pārtikas un apģērba cenu kāpums virzījis preču cenu izaugsmi, tomēr mazākā mērā.
Savukārt pakalpojumu cenas oktobrī pieauga par 3%, kas ir visai mierīgs temps, ņemot vērā straujo darba samaksas pieaugumu, un nesenajos mēnešos pakalpojumu cenu kāpums bijis pat nedaudz lēnāks kā šā gada pirmajā pusē. "Tomēr, paskatoties tuvāk, lēnāku pakalpojumu cenu kāpumu lielā mērā noteica izzūdošais bāzes efekts no apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpuma pērn, kā arī pasažieru aviopārvadājumu cenu samazinājums, kas turpinās jau ilgāku laiku un ko, visticamāk, nosaka konkurences palielināšanās šajā jomā. Tajā pašā laikā šogad pakāpeniski turpinājušas augt restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas, kas oktobrī gada laikā sasniegušas 4% kāpumu. Tas varētu norādīt uz uzņēmumu mēģinājumiem tikt galā ar augošajām izmaksām, tostarp darbaspēka, nelielu daļu pārnesot uz patērētājiem," teica Vildava.
Viņa norādīja, ka 2018.gada ceturtais ceturksnis ir iesācies ar inflāciju virs 3% atzīmes, un, sagaidot līdzīgu gada inflācijas līmeni arī atlikušajos gada mēnešos, "Swedbank" prognoze šā gada vidējai gada inflācijai ir 2,6%.
Vēstīts, ka šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā patēriņa cenas pieauga par 0,7%, bet gada inflācija - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2017.gada oktobri - saglabājās 3,2% līmenī. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī audzis par 2,5%.