Lai pamatizglītības standartā iekļautu visus interesentu iesniegtos priekšlikumus, pamatizglītības iegūšanas laiks no deviņiem gadiem būtu jāpaildzina līdz desmit, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Īstenojot visus pamatizglītības standarta apspriešanas gaitā saņemtos priekšlikumus, skolēniem solos būtu jāpavada vēl viens gads (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2018.gada 11.oktobrī ceļu valdībā sāka noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem, savukārt pagājušajā nedēļā noslēgusies atzinumu, priekšlikumu un iebildumu iesniegšana.
IZM saņēmusi vairākus desmitus priekšlikumu, tostarp arī tādus, kuru iekļaušana programmā paredzētu palielināt skolēnu slodzi, proti, būtiski palielinātu mācību stundu skaitu. Kā aģentūra LETA noskaidroja ministrijā, lai ieviestu visus saņemtos priekšlikumus, pamatizglītības ilgums būtu jāpagarina par vienu gadu, deviņu gadu vietā mācoties desmit gadus, vai arī katrs no deviņiem mācību gadiem jāpagarina par vienu mēnesi.
Rīt, 9.novembrī, plkst.10 IZM notiks preses konference, kurā tiks informēts par priekšlikumiem, kas saņemti jaunā pamatizglītības standarta apspriešanas gaitā.
Preses konferencē piedalīsies izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks, projekta "Skola2030" satura ieviešanas vadītāja Inga Krišāne, uzņēmuma "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, kā arī nozaru eksperti.
Preses konferencē jaunā satura izstrādātāji un jomas eksperti informēs par saņemtajiem ieteikumiem, kā arī kliedēšot "bažas un mītus", kas par jauno pamatizglītības standartu radušies publiskajā telpā.
Kā uzsver izmaiņu autori, jaunais pamatizglītības saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē un pilnveidē dažādā veidā un apjomā iesaistījušies ap 300 praktizējošu Latvijas pedagogu, augstskolu mācībspēku, bet jaunā mācību satura un pieejas aprobācijā un pilnveidē - vairāk nekā 100 pilotskolu.
Četrus mēnešus noritēja jaunā satura sabiedriskā apspriešana, kurā iesaistījās vairāk nekā 11 000 izglītības jomā strādājošo un mācību jomu koordinatori. Organizēti aprobācijas semināri pilotskolām, pašvaldību izglītības jomas vadītajiem un mācību jomu koordinatoriem, atvērto durvju dienu pasākumi un diskusiju forumi, individuālas tikšanās. Rezultātā kopumā saņemti gandrīz 900 priekšlikumi no izglītības iestādēm, augstskolām, biedrībām, vecāku organizācijām, uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem interesentiem.