Brasliņa izvilka no plaukta visas grāmatas, ko ilustrējusi pēdējos četros gados – sanāca ap divdesmit. Lielākoties bērniem. Bet Elīna Brasliņa ir darījusi arī citas lietas. Lielākoties, kad mācījās Mākslas akadēmijā. Izstādes centrā ir Brasliņas maģistra diplomdarbs “Dūriens. Ķermeņa dienasgrāmata” – ne īsti īsfilma, ne īsti grafikas sērija -, kurā pētīts sievišķais ķermeniskums. Līdztekus apskatāmi arī citi studiju darbi, kas tapuši, meklējot ceļu uz šo tēmu. Mazi krūšturīši, plastilīna un auduma lellītes, veca rakstāmmašīna. Nu, un vēl šis tas galīgi nesaistīts.