Trampa un Putina «randiņš», Irānas naftas sprosts Pieci svarīgākie pasaules notikumi šonedēļ

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: SCANPIX

Šī nedēļa starptautiskajā politikā kā vienmēr bija spraiga. Vēlētāji ASV devās uz iecirkņiem, lai lemtu par vidustermiņa vēlēšanu iznākumu, bet Irāna jau atkal saskārās ar aizliegumu eksportēt savu naftu. Tikmēr sāka jau izkristalizēties Trampa un Putina nākamās tikšanās aprises, ASV turpināja tuvoties migrantu kolonna, bet ANO uguņoja ASV vēstniece. Pieci svarīgākie šīs nedēļas pasaules notikumi vienuviet.

ASV un ES

6. novembrī ASV norisinājās vidustermiņa vēlēšanas, kurās tika pārvēlēti 435 Pārstāvju palātas locekļi un 35 no 100 Senātā esošajiem senatoriem. Kā jau paredzēja daudzi analītiķi, vēlēšanu rezultātā demokrāti pārņēma kontroli pār Pārstāvju palātu, taču nespēja izkustināt republikāņus no to stabilajām pozīcijām senātā. Vēl sliktāk – tika zaudētas jau līdzšinējās vietas. Minētās vēlēšanas tradicionāli tiek uzskatītas par prezidenta pārbaudījumu sabiedrības priekšā, kurai tiek sniegtas tiesības paust viedokli par prezidenta līdzšinējo darbu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Demokrātu uzvarai Pārstāvju palātā būs būtiska ietekme gan uz Donalda Trampa iekšpolitiku, gan ārpolitiku. Galvenokārt tādēļ, ka viņa politiskie konkurenti kontrolē pārvaldes struktūru, kurai ir jāapstiprina liela daļa no prezidenta pieņemtajiem lēmumiem. Pastāv risks, ka daudzus priekšvēlēšanu solījumus saviem vēlētājiem Tramps nemaz nespēs izpildīt un viņam nāksies saskarties ar salīdzinoši lielu rīvēšanos. Aktuāls jautājums ir arī par prezidenta izmeklēšanas komitejām, kuras tagad pāries demokrātu pārziņā. Pastāv risks, ka viņi «raks» daudz aktīvāk kā Trampa republikāņu sabiedrotie un tuvākajos mēnešos varēsim redzēt jaunu informāciju gan par prezidenta saitēm ar Krieviju, gan viņa bagātības patiesajiem izcelsmes avotiem. Jebkurā gadījumā – prezidentam viegli nebūs.

GALERIJA: Vidustermiņa vēlēšanas ASV

Krievija

Šajā nedēļā pienāca ziņa, ka nākamā lielā Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās notiks G20 samitā Buenosairesā (no 30. līdz 1. decembrim). Prezidenti iepriekš cerēja sarīkot samita līmeņa cienīgu tikšanos Francijas valdības rīkotās Pirmā Pasaules kara atceres nedēļas ietvaros. Tajā svētdien ir paredzēts svinīgs pasākums ar vairāku valstu līderu dalību. Tomēr Francija pret šādu ieceri iebilda, jo nevēlējās lai abiem prezidentiem pievērstā mediju uzmanība aizēnotu galveno pasākuma mērķi – pieminēt karā kritušos.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Trampa un Putina tikšanās ir paredzēta kā turpinājums Helsinku samitam, kurš norisinājās šovasar. Tajā tiks turpināts dialogs svarīgākajiem abu valstu attiecību jautājumiem – bruņošanās kontrolei, cīņai pret starptautisko terorismu, situācijai Ukrainā un Sīrijā, NATO spēkiem Baltijā, kiberdrošībai, Maskavas intervencēm vēlēšanās un citiem. Tiesa, pagaidām izskatās, ka jūtams progress abu valstu attiecībās kopš Helsinkiem panākts nav. Par to liecina Vladimira Putina ārlietu padomnieka Jurija Ušakova paziņojums, ka Buenosairesā nav paredzēts parakstīt nevienu dokumentu. Kā liecina diplomātijā pieņemtā prakse, valstīm patīk augsta līmeņa tikšanās papildināt ar kāda līguma, memoranda vai vienošanās parakstīšanu. Tas tiek izmantots kā sava veida signāls medijiem par politiskā dialoga pastāvēšanu. Ja šādu dokumentu nav, valstīm ir problēmas savstarpēji vienoties.

GALERIJA: Trampa un Putina preses konference Helsinkos

Tuvie Austrumi

5. novembrī ASV prezidents Donalds Tramps atjaunoja pēdējās sankcijas pret Irānu, kuras bija atceltas Kopīgā Visaptverošā rīcības plāna (JCPOA), jeb «kodolvienošanās» ietvaros. Tagad ierobežojumi ir vērsti pret Irānas transporta, banku, finanšu, dārgmetālu un naftas sektoriem. Valsts prezidents Hasans Rohani jau ir paziņojis par gatavību ar lepnumu sankcijas apiet un pretoties viņaprāt ASV imperiālistiskajām ambīcijām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šķiet, ka industriālajai pasaulei visbūtiskākais jautājums šo sankciju ietvaros ir aizliegums iepirkt Irānas naftu. Daudzi analītiķi jau ir brīdinājuši par šī lēmuma ietekmi uz pasaules naftas cenas pieaugumu. Ne velti astoņām valstīm - Ķīnai, Indijai, Dienvidkorejai, Itālijai, Grieķijai, Japānai, Taivānai un Turcijai ir ļauts Irānas naftu eksportēt vēl sešus mēnešus (amerikāņi pēc tam sagaida pakāpenisku tirdzniecības saišu samazināšanu). Tāpat ir tikušas uzrunātas arī OPEC valstis kuras ir piekritušas palielināt savus saražotos un eksportētos naftas apjomus (par spīti Irānas iebildumiem). Pagaidām cenas benzīntankos ir stabilas, taču pagaidām ir pāragri prognozēt vai Teherāna spēs uzturēt nelegālos naftas piegādes kanālus atvērtus un vai nenotiks kāda vērā ņemama krīze, kura liktu savilkt jostas ciešāk.

FOTO: SCANPIX

Tālie Austrumi

8. novembrī ASV vēstniece ANO – Nikija Heilija paziņoja, ka Krievija vēlas samazināt starptautisko sankciju ietvaros noteiktos banku darbību ierobežojums pret Ziemeļkorejas Republiku. Hailija uzsvēra, ka valsts jau ilgstoši nav ievērojusi starptautiskos ierobežojumus un tagad mēs zinām, ka tie vēlas sankciju režīmu nojaukt pilnībā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ziemeļkorejas un ASV attiecības Phenjanas kodoljautājuma ietvaros pašlaik ir samērā delikātas. Pēc skaļā Trampa un Kima samita 12. jūnijā abas valstis ir iesaistītas smagā sarunu procesā, kura mērķis ir pildīt noslēgto paziņojumu par Korejas pussalas pilnīgu atbrīvošanu no kodolieročiem. Pagaidām būtiski izrāvieni nav panākti un vēl šonedēļ tika plānota valsts sekretāra Maika Pompeo tikšanās ar Ziemeļkorejas amatpersonām Ņujorkā. Tomēr tikšanās no Phenjanas puses tika atcelta. Iespējams, ka Hailijas paziņojums ir saistīts ar ASV tramīgumu par sniegtās ārējās palīdzības ietekmi uz Kima režīma gatavību sēsties pie sarunu galda. Kā zināms, Krievija un Ķīna ne vienmēr ir bijušas vispiekāpīgākās ASV noteiktajam sankciju režīmam. Tiesa, nav skaidrs ko tieši ASV varētu darīt, lai Krievijas darbības ierobežotu.

FOTO: Reuters/ScanPix

Latīņamerika

Šonedēļ ASV pieņēma lēmumu nepiešķirt patvēruma meklētāja statusu imigrantiem, kuri valstī ir ieradušies nelegāli. Tuvākajā laikā ir paredzēts, ka prezidents Donalds Tramps parakstīs attiecīgu rīkojumu. Tā ietvaros ir paredzēts, ka lēmumi par politiska vai cita veida patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu tiks pieņemti tikai likumīgajos robežas šķērsošanas punktos. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību aizstāvēt valsti no vēsturiski nepiedzīvotas ASV imigrācijas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Vairums ekspertu un analītiķu uzskata, ka Trampu uz šādu soli ir pamudinājusi pašlaik Meksikā esošā migrantu kolonna. Ir paredzams, ka tā tuvākajā laikā varētu sasniegt ASV dienvidu robežu un censties to pārvarēt. Jau pašlaik Tramps ir nosūtījis uz dienvidiem karaspēku un paziņojis, ka migranti robežu nešķērsos. Ļoti iespējams, ka prezidenta agresīvās darbības ir bijušas saistītas ar viņa vēlēšanos labāk izskatīties republikāņu vēlētāju acīs pirms vidustermiņa vēlēšanām. Tomēr tā vien izskatās, ka to beigas Trampa stingro nostāju nemīkstinās.

GALERIJA: Tūkstošiem Centrālamerikas migrantu cauri Meksikai mēro ceļu ASV robežas virzienā

Uz augšu