Rīgā ir aptuveni 50 kilometri ielu vai ielu posmu, kuros būtu lietderīgi izbūvēt ielu apgaismojumu, pastāstīja pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" direktors Jānis Drulle.
Rīgā joprojām ir 50 kilometri neapgaismotu ielu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielāko daļu no šī apjoma veido četras maģistrālās ielas vai ielu posmi - Maskavas iela no Taisnās ielas līdz pilsētas robežai, Krustpils iela no Rencēnu ielas līdz Maskavas ielai, Jaunciema gatve no Jaunciema 10.šķērslīnijas līdz Juglas kanālam un Daugavgrīvas šoseja.
Pārējās ielas esot būtiski mazākas un izvietotas dažādās pilsētas apkaimēs, norādīja Drulle.
Pēc viņa teiktā, ielu apgaismojuma tīkls Rīgā pakāpeniski paplašinās un gaismekļu skaits pakāpeniski palielinās. Līdz ar apgaismojuma līnijas Trīsciemā izbūvi, kas pabeigta šī gada oktobrī, kopējais ielu apgaismojuma gaismekļu skaits Rīgā ir 49 394. "Tas ir par 4964 gaismekļiem jeb 11,1 % vairāk nekā 2008.gadā. Tātad vidēji gadā gaismekļu skaits palielinās par 500 gabaliem," norādīja direktors.
Vienlaikus viņš piebilda, ka apgaismojuma līniju izbūvi veic ne tikai "Rīgas gaisma" jau esošās ielās, bet tas tiek būvēts arī jaunos infrastruktūras objektos - uz tiltiem, pārvadiem, ielām un citviet, un pēc izbūves tiek nodots aģentūrai uzturēšanā.
Viņš norādīja, ka jaunu apgaismojuma līniju būvniecība ir tieši saistīta ar finansējuma pieejamību, kas, savukārt, saistīts ar pašvaldības budžeta iespējām un prioritātēm.
"Jāņem vērā, ka jaunu līniju izbūve ir saistīta ne tikai ar tiešajām izmaksām to būvniecībai, bet arī ar nākotnes izdevumiem to uzturēšanai - elektroenerģija, bojājumu novēršana, uzturēšana un apsekošana. Patlaban izstrādājam priekšlikumus jaunu līniju izbūvei 2019.gadā, kas tiks iekļauti aģentūras 2019.gada budžeta projektā," sacīja direktors.
Pieņemot lēmumus par jaunu ielu apgaismojumu līniju izbūvi tiek ņemti vērā gan lietderības faktori, piemēram, attiecīgās ielas apdzīvotība, gājēju un transporta intensitāte, izglītības iestāžu esamība vai neesamība, gan arī ekonomiskie faktori - apakšzemes komunikāciju izvietojums, elektrības pieslēgumu pieejamība un citi.