Latvijas hokeja izlase Četru valstu izlašu turnīrā Minskā izdarījusi gandrīz vai neiespējamo. Ar ļoti eksperimentālu sastāvu, kurā bija tikai divi iepriekšējā pasaules čempionāta dalībnieki (Freibergs, Razgals), ar 4:1 uzvarēta Slovēnija un Francija, turnīra pēdējā spēlē bullīšos ar 2:1 pieveicot arī Baltkrieviju. Malači! Ar ko arī puikas un trenerus apsveicam. Tātad Latvijas hokejā ir rezerves. Gana dziļas un pietiekami meistarīgas.
Pirms turnīra sākuma bija bažas, vai mūsējiem, spēlējot aktīvu uzbrukuma hokeju, pietiks spēka cīkstēties trīs dienas pēc kārtas. Galu galā liela daļa spēlētāju tomēr ir pusprofesionāļi, kuri paralēli hokejam arī strādā.
Bažas izrādījās nepamatotas: baltkrievi, kuri reāli tika uzskatīti par galvenajiem konkurentiem, varbūt tikai epizodiski spēja uzspiest savu spēles stilu. It sevišķi, kad panāca 1:1. Bet mūsu puikas, kas ne bez Laimes mātes palīdzības mača sākumā guva vārtus, neizšķirtu nosargāja, bullīšos pa smukai ripai iemetot diviem liepājniekiem – trenera Aleksandra Cicurska audzēkņiem Rūdolfam Maslovskim un Egilam Kalnam.
Pirmās divas spēles vērojot Baltkrievijas Hokeja federācijas mājas lapas tiešraidē, ne viss laukumā notiekošais bija perfekti redzams. Latvijas izlasei vairāk uzbrūkot, protams, redzami bija mūsu uzbrucēji un vārtsargs, kad uzbrukumus izveidoja Slovēnijas un Francijas izlase, aizsargi tā kā palika ēnā, taču tas nemazina viņu varēšanu. Slovēnija, kas spēlē 1. divīzijas A grupā jeb agrākajā B grupā, uz Minsku bija atvedusi labu sastāvu – astoņi spēlētāji no iepriekšējā pasaules čempionāta. Mūsējie, viegli panākuši 1:0 (Maslovskis), dažas sekundes pirms pirmās trešdaļas beigām iemeta arī otro ripu – pirmo šajā sezonā Mārtiņš Dzierkals, otrajā trešdaļā pārsvaru dubultojot (Kulda, Kalns) un mazliet rezervēti aizvadot spēles trešo trešdaļu.
Francijas izlases jaunais galvenais treneris Žaks Reno uz Minsku bija atvedis ļoti spēcīgu sastāvu – 15 spēlētāji no iepriekšējā pasaules čempionāta (12. vieta), ar gana daudz labos ārzemju klubos spēlējošiem uzbrucējiem: S. da Kosta (Jekaterinburgas Automobilist), Bertrāns (Sibirj), Bozons, Duē, Bertons (visi - Ženēva, Šveice), Teksjē (KaLpa, Somija), Perrē, S. Trejs (Pardubice, Čehija) utt. Uz papīra noteikti stiprāka par Latviju. Bet laukumā? Ar aktīvu Latvijas izlases spēlēto hokeju – nekādu izredžu Francijai...
Pret Slovēniju un Baltkrieviju ļoti labi vārtus sargāja Jānis Auziņš (1991., Prizma), piesakoties vismaz uz Latvijas izlases treniņnometni pirms pasaules čempionāta Bratislavā. Pret Franciju tikpat labs bija Rihards Cimermanis no Jelgavas Zemgales. Kā jau rakstīju, aizsargus redzēju mazāk; no tā, ko redzēju, labs bija pirmo divu spēļu kapteinis Ralfs Freibergs, Slovākijā spēlējošais Artūrs Salija, tepat starp Dinamo un Liepāju kursējošais Roberts Mamčics, arī Hugo Jansons no Almetjevskas kluba Krievijas otrajā līgā (VHL). Uzbrucēju varējums vislabāk redzams protokolā: Egilam Kalnam 4+1, Edgaram Kuldam 2+1, Mārtiņam Dzierkalam 1+1, Edgaram Homjakovam un Bruno Zabim 0+2, Laurim Rancevam, Rihardam Marenim un Rūdolfam Maslovskim 1+0. Izņemot Kuldu un Dzierkalu, Latvijas čempionāta produkti! Kas ļauj vēlreiz secināt, ka Latvijas hokeja virslīga ir gana stiprs turnīrs. Varbūt mazliet vairāk gaidīju no dinamiešiem Roberta Lipsberga un Frenka Razgala, kā arī kurbadieša Jura Upīša, taču Bobam Hārtlijam un izlases veidotājam Viesturam Koziolam vienalga iznāk pietiekami garš izlases kandidātu saraksts nākamajam turnīram vai Latvijas izlases treniņnometnes sākumam. Un daļēji Koziols apmierināja arī manu vēlmi – pārliecināties, ko pret pasaules čempionāta otrā desmitnieka izlasēm spēj Latvijas čempionāta spēlētāji. Pārbaudes mačos varam uzvarēt ij Slovēniju, ij Franciju un pat Baltkrieviju. Varbūt ir pienācis laiks uz pasaules čempionātiem atkal sūtīt vismaz dažus virslīgas spēlētājus (Kalns, Maslovskis).
Novembra izlašu pārtraukumā spēlēja septiņas (!) dažādas Latvijas izlašu komandas. Junioru izlasei (U-20) arī uzvarot četru izlašu turnīrā Dānijā, uzvarētas Austrija (3:2), Dānija (2:1) un Baltkrievija (3:2, OT). Tieši junioriem kā nākamajiem jau decembrī paredzēts pasaules čempionāts 1. divīzijā.
Lai hokeja dzīve nebūtu tikai rožu lauks vien, U-17 izlasei 1:8 zaudējums pret Baltkrieviju, U-16 izlasei – 2:7 pret Norvēģiju, Latvijas sieviešu izlasei – 1:6 un 0:7 pret Poliju. Bet galvenā jebkurā valstī ir nacionālā izlase! Tā, kas uzvarēja Minskā.
Droši vien, ka uz nākamo turnīru, kas februāra sākumā plānots Dienvidkorejā (Japāna, Koreja, Kazahstāna) Viesturam Koziolam nebūs vieglāk dabūt spēlētājus no Dinamo un pārējiem KHL klubiem – visiem priekšā būs svarīgas spēles par tikšanu play-off. Ja pirms Minskas mūsu Hokeja federācijas vadība pat apsvēra domu atteikties no turnīra, tad februārī varbūt arī nav lietderīgi dzīties uz Āziju. Bagāts gan parasti dara, kā grib.
/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)