Rīgas satiksmes parādi tuvojas 300 miljoniem eiro (10)

Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas Satiksme lepojas, ka rīdziniekus un pilsētas viesus pārvadā glaunos autobusos, trolejbusos un tramvajos ar jaudīgām gaisa kondicionēšanas sistēmām, samazinātu trokšņu līmeni un iespēju braukt 40 grādu salā.

Aktīva veco autobusu un trolejbusu nomaiņa sākās 2013.gadā, kad uzņēmums noslēdza līgumus par 125 trolejbusu iegādi. Gadu vēlāk pasūtīja 175 autobusus.  Tos bija iecerēts pakāpeniski laist pilsētā piecu gadu laikā. Tagad piecu gadu termiņš tuvojas beigām.

Līdz šim piegādāti 50 no plānotajiem 125 trolejbusiem, arī lielākās autobusu piegādes atstātas uz pēdējo brīdi. Tagad pusotra gada laikā Rīgas Satiksmei jānopērk vairāk nekā 80 autobusi un 50 trolejbusi. 

2016.gadā uzņēmums par 62 miljoniem vēl piepirka 20 zemās grīdas tramvajus. Trolejbusu līgums tagad esot samazināts par 25 vienībām, jo pēc tiem neesot vajadzības. Pilnu maksu piegādātāji saņem brīdī, kad viņu ražojums sāk Rīgā vadāt pasažierus. Lai samaksātu par visiem jaunajiem transporta līdzekļiem, Rīgas satiksmei jāaizņemas vairāk nekā 100 miljonus eiro. 

2017.gadu Rīgas satiksme pabeidza ar 202 miljonu eiro ilgtermiņa parādiem. Likums liek Rīgas satiksmei publicēt pārskatus par katru ceturksni. Pirmā ceturkšņa atskaitē parāds izaudzis līdz 255 miljoniem.  Pusgada rezultāti bija jāpublicē jau augustā, taču tas nav izdarīts.

Elīna Epalte-Drulle, RS Administratīvo resursu pārvaldes direktore, norāda, ka uzņēmums šobrīd strādā pie ceturkšņa pārskata.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka šobrīd ilgtermiņa parāds varētu būt no 270 līdz 280 miljoniem eiro. Parāds arvien pieaug, jo Rīgas satiksme pakāpeniski sāk izmantot 70 pirms gada uz Rīgu atvestos autobusus.

Lai gan parāda pieaugumam par vismaz 80 miljoniem gada laikā būtu jāatstāj būtisks iespaids arī uz uzņēmuma regulārajiem izdevumiem, Epalte-Drulle to noliedz. Maksājumu grafiki esot veidoti tā, ka pieaugums būšot, bet krietni mazāks nekā, piemēram, par algām vai degvielu.

Ar algu, degvielas un apdrošināšanas izmaksu pieaugumu Rīgas Satiksme pamatoja nepieciešamību pēc papildu dotācijas no Rīgas domes vēl šim gadam.  Četri miljoni un 750 tūkstoši  vajadzīgi, lai samaksātu par atlaižu braucējiem. 17,7 miljoni ir starpība starp paredzēto brauciena pašizmaksu un reālajām izmaksām. Gada dotācija uzņēmumam sasniedz 123 miljonus eiro.  Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka ar Rīgas Satiksmi viss ir kārtībā. 

Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs (Saskaņa), norāda, ka bez sociālās funkcijas ārkārtīgi svarīga ir arī mobilitātes funkcija, kad cilvēki tieši izmanto sabiedrisko transportu Rīgā, nevis citu. "Lai cilvēki izmantotu Rīgas Satiksmi gan sociālo funkciju, gan arī vienkārši kā sabiedrisko transportu, nepieciešams, lai šis uzņēmums attīstītos un lai transports būtu jauns. Uz 20. gadu būs jauni visi trolejbusi, visi autobusi un puse no tramvajiem. Uzņēmums strādā labi," saka mērs.

Lai mazinātu izmaksas par transportu, dome varētu samazināt atlaides, pasažieru ērtības vai pacelt biļešu cenas. Tomēr pašvaldība to nedarīs.

"Nu, šeit ir visu laiku koks ar diviem, vismaz diviem galiem. Jo no vienas puses, mums ir svarīgi, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izmantotu sabiedrisko transportu, no otras puses ir svarīgi, lai tarifs būtu pēc iespējas tuvāk pašizmaksai," saka Ušakovs.

Ušakovs piebilda, ka celt tarifu būtu absolūti nepareizi, jo tas neveicinās lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu. Līdz ar to mēs, vismaz tuvāko gadu, gadu – es gribētu pasvītrot, daudzskaitlī, neredzu nekādu loģisku pamatojumu, lai tarifu celtu. 

Rīgas Satiksme aprēķinus par brauciena pašizmaksu  un nepieciešamo dotāciju nākamajām gadam domē iesniegs līdz Ziemassvētkiem.  Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka viena brauciena pašizmaksa varētu sasniegt vismaz eiro un 35 centus. Tas nozīmē, ka Rīgas domes dotācija uzņēmumam nākamgad pieaugs vēl par 10 miljoniem.