Ar dalītām jūtām: Latvijas slavenības par simtgadi, dārgo salūtu un valsts nākotni

FOTO: LETA, Mārtiņš Otto, Jekaterina Starodubceva/TVNET kolāža

Daudz laimes, Latvija! Par godu 18. novembrim portāls TVNET uzrunāja vairākus sabiedrībā iemīļotus cilvēkus, lai noskaidrotu, kā šie Latvijas svētki viņiem personīgi atšķiras no citiem gadiem un viņu novēlējumu Latvijai nākamajos simts gados. 

Dziedātāja Aija Vītoliņa

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

📷 @unataalmedvide

A post shared by Aija Vitolina (@aijavitolina) on

Šogad sajūtas ir īpašas par mūsu valsts simto dzimšanas dienu, jūtams lielāks lepnums un pacilātība pat ikdienā. Tomēr šie simts gadi man ir skaitlis, kas diezgan grūti aptverams. Tas ir daudz un tas ir maz vienlaicīgi.

Mums ir daudz dots un daudz būs jādod - jāiegulda, lai šī valsts, zeme, mājas mums būtu un uzplauktu arī turpmāk.

Tikai tagad pamazām sāku aptvert, kas man ir mana valsts. Tā nav tikai zeme, kurai apkārt apvilkta robeža, bet tā ir vieta, kuru izveidojuši mani radinieki. Tās ir manas mājas.

Es gribētu novēlēt Latvijai to, ko novēl sev mīļajiem, - labu veselību, iedvesmu, drosmi īstenot savas ieceres, neturēt ļaunu prātu un aizvainojumu, daudz mācīties un prast priecāties. Un vēl - mēs esam viens otram te un tagad, mīlēsim, cienīsi un palīdzēsim viens otram arī ikdienā, ne tikai svētkos.

Ceļotājs, brīvprātīgais biedrībā "Liepājas Jaunie Vanagi" Žigimants Krēsliņš

FOTO: Žiga privātais arhīvs

Manuprāt, simtgades svinības jau sen visiem ir piegriezušās. Visur tik mākslīgi tiek kultivēti tie 100 gadi. Jau reāli sāk apnikt. Paldies dievam, tūlīt tas beigsies uz sāksies Ziemassvētku idiotisms. Man šie simtgades svētki ne ar ko neatšķiras no, piemēram, 87 gadu jubilejas svinībām. Vien cipars smukāks.

Jā, man tā ir svētku diena, un, pat esot ārzemēs, piespraužu pie krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti. Bet ne jau tāpēc, lai pazīmētos. Tīri aiz cieņas pret cilvēkiem, kuri pirms daudziem gadiem ticēja idejai un to īstenoja.

To novēlu arī mūsdienās. Mazāk patriotiskās (un citas bļaušanas), vairāk darbu un cieņas pret valsti. Ja mēs ticēsim labklājīgas valsts idejai un uz to iesim, ticu, ka pēc vēl dažiem gadu desmitiem jau būsim pasaules attīstītāko valstu augšgalā. Mazāk čīkstētāju un negatīvo komentētāju arī būtu labs rādītājs.

Aktieris Andris Bulis

Andris Bulis.

FOTO: Edgars Kalmēns

Mums ir paveicies, jo piedzīvojām Rīgai 800, pāreju no 1999. uz 2000. gadu, vairākus pasaules galus un tagad - Latvijai 100! Es tomēr šo vēsturisko brīdi uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, skaists skaitlis un skaista zeme, bet neredzu jēgu šo naudu, kas paredzēta svinībām, tērēt ar mērķi svinēt. Valstī viss nav kārtībā, tauta izklīst pasaulē, valdība ir bez līdera un nākamie 100 sāksies kā bedrains zemes ceļš.

Es vēlu Latvijai nedzirdēt muļķu un Kangaru pavedinošos piedāvājumus.

Atvest mājās savus Dullos Daukas un Sprīdīšus. Sirdīs turēt dziesmu un deju svētku lepnumu katru dienu. Pateikt labus vārdus pretimnākošajam un savilkt dūri, kad taisnībai tiek nodarīts pāri.

Grupas "Double Faced Eels" mūziķis Marka 

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šogad ir ļoti patīkami redzēt daudzus un dažādus notikumus un pasākumus ap Latvijas 100. gadadienu, īpaši, protams, novērtēju lielo aktivitāti kultūras jomā, kas vieno cilvēkus, un savstarpējo saliedētību.

Patīkami ir arī redzēt ienākam "Latvijai 100" simboliku visdažādākajās ikdienas aprisēs - suvenīros un pakalpojumos.

Man ir prieks, ka tas nāk arī par labu Latvijas uzņēmējiem un Latvijas tēla popularizēšanai. Prieks par to, ka esam maza, bet stipra tauta. Tam apliecinājumu varam ņemt un smelties no vēstures.

Novēlu Latvijai palikt vienotākai un vēl stiprākai nākamajos 100 gados!

Šovmenis Renārs Zeltiņš

Latvijas valstsvienības fanu zonas vadītājs Renārs Zeltiņš piedalās pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Mūsu ģimenei Latvijas simtgades svētki ir dubultīpaši, jo 20. novembrī mūsu meitiņai Emmai paliek viens gadiņš.

Vērā ņemami cipari - Latvijai 100, Emmai 1. 100 gadi ir cienījams un diži vērtējams gadskaitlis, lai mēs visi apzinātos, ka, par spīti dažādām grūtībām, mums ir stipra un spēcīga valsts.

Es novēlu novērtēt mūsu unikālo identitāti, būt saliedētiem un cilvēcīgiem, spēt būt tolerantiem un ieklausīties vienam otrā. Un nodot bērniem tās vērtības, par kurām varam būt lepni, - brīvība, dabas skaistums, dzimtā valoda un māju sajūta.

Dziedātāja Sabīne Geiba (Berezina)

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Man parasti valsts svētku laikā ir kāds pasākums un pašai tā īsti nemaz nesanāk svinēt. Bet, ja izdodas, tad tā ir kopā būšana ar ģimeni, pie vakariņu galda svecīšu gaismā.

Dārgo salūtu neredzēšu. Un es piekritīšu tam viedoklim, ka pārāk daudz tiek tērēts šim pasākumam līdz galam nesakārtotā valstī. Par to man ir žēl.

Nākamajos 100 gados novēlu, lai visi savējie atgriežas mājās un varam dzīvot laimīgi savā valstī un savā zemē. Lai darbs un algas visiem ir tādas, lai var dzīvot bez ātrajiem kredītiem un milzu parādiem.

Dziedātāja, šova "X Faktors" pirmās sezonas fināliste Līga Rīdere

FOTO: Līgas privātais arhīvs

18. novembris, Latvijas neatkarības proklamēšanas diena, man asociējas ar mieru, drošības un piederības sajūtu. Es varu būt pateicīga, ka man ir dotas mājas, kurās justies droši.

Šogad jau aprit 100 gadi, kopš latvieši sapņus pārvērta realitātē, un tā ir liela iedvesma! Arī man pašai šis gads ir sapņu pārvēršana realitātē.

Es no savas mātes - Valsts - varu mācīties, ka sapņi nekad nevar būt par lielu, ja esi gatavs rīkoties, lai tos īstenotu.

Latvijai nākamajos 100 gados es novēlu iedvesmotu tautu, kura daudz sapņos, celsies, rīkosies un realizēs savus sapņus. Laimīga tauta ir laimīga Latvija. Mēs esam Latvija.

Dziedātājs Mārtiņš Ruskis

Dziedātājs Mārtiņš Ruskis

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Mani vienmēr saviļņo valsts svētku nedēļa, jo gaisā valda pacilāta un patriotiska enerģija.

Jāteic, ka sevī nejūtu izteiktu atšķirību no citiem gadiem, jo Latvija man ir dārga gan ar, gan bez simtgades.

Vienīgā atšķirība bija tā, ka zināju, kur sagaidīšu simtgadi, jau gadu iepriekš, - došos uz Liepāju un uzstāšos īpaši gatavotā svētku programmā kopā ar lieliskiem kolēģiem. 

Diemžēl skumji to atzīt, bet zīmols "simtgade" jau ir nogurdinājis.

Skumji, ka to šajā gadā sprauž visam klāt - sākot ar iepirkumu maisiņu un beidzot ar koncertiem visa gada griezumā. Ļoti liela ažiotāža notiek ap salūtu, man personīgi uguņošana nekad nav patikusi vai piesaistījusi, tādēļ mans viedoklis būtu ļoti subjektīvs un es teiktu, ka nevajag tik daudz naudas šaut gaisā. Kaut gan ir liela daļa cilvēku, kuriem tas ir svarīgi un rada svētku sajūtu, kādēļ gan viņiem to liegt? Mēs visu laiku dzīvojam savā burbulī un domājam - ja mums nevajag, tad nevajag arī citiem, bet tā nav, vēlmes un vajadzības ir dažādas. 

Valstij simtgadē es gribētu novēlēt vairāk cilvēku darītāju, nevis čīkstētāju. 

Uz augšu