Runājot par Igaunijas iedzīvotāju "alkotūrismu" uz Latviju, kur nodokļu politikas dēļ grādīgos dzērienus var iegādāties krietni lētāk, mediji parasti pievēršas kritumam Igaunijas veikalu apgrozījumā. Taču tas atstājis iespaidu arī uz nelegālo tirgu, vēsta portāls "Postimees".
"Alkohola pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās. Varētu teikt, ka pērk mazāk, taču tā īsti nebūtu taisnība," ar alkoholu saistītā konferencē norādīja Tirgus pētījumu institūta vadītāja Marje Jozinga.
Jaunākie dati liecina, ka lielākā daļa igauņu patērētā alkohola tagad tiek pirkta ārzemēs. 2016.gadā alkoholu Latvijā iegādājās vien 7% kaimiņvalsts iedzīvotāju, taču pēdējā gada laikā to skaits dramatiski pieaudzis, norāda "Postimees".
Turklāt igauņu "alkotūrisms" skāris ne vien legālos tirgotājus, bet arī tos, kas darbojas nelegāli.
"Nelegālajam tirgum nācās pieslīpēties Latvijas cenām. Degvīna cenas samazinājās," sacīja Jozinga.
Igaunijas valdība ar nesen ieviesto nodokļu politiku bija plānojusi samazināt alkohola patēriņu. "Bet rezultātā pircēji tagad dodas uz Latviju," uzsver Jozinga.
Viņa uzskata, ka šo politiku turpināt būs grūti, jo, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, Igaunijā jau tagad ir augstākas alkohola cenas nekā citviet Eiropas Savienībā (ES). "Mēs jau esam ES rekordisti. Paaugstinot akcīzi, mēs paši sūtām patērētājus uz citiem tirgiem," secina Jozinga.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)