Mūsu sportisti un sasniegumi, par kuriem runās 100 gadus

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Helmuts Balderis (no kreisās), Aļona Ostapenko un Marians Pahars

FOTO: Reuters/Sputnik/LETA/Scanpix

Sveiciens Latvijas simtajā dzimšanas dienā! Atskatoties vēsturē, esam apkopojuši to pašmāju sportistu vārdus, kuri savā sporta veidā atstājuši neizdzēšamas pēdas. Latvijai sportā ir ar ko lepoties, un kāpēc gan to nedarīt un/vai neatgādināt, īpaši jau šādā dienā. Visi zina Helmutu Balderi, Sapņu komandu 1935, Uļjanu Semjonovu un citus izcilus atlētus pašmāju sportā. 

Jānis Daliņš

Valmierietis Jānis Daliņš bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, kurš 1932. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā lielā karstumā izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā. Turklāt viņš nekad iepriekš šādu distanci nebija vecis.  

Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs viņš uzstādīja septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus soļošanā.

Par godu Daliņam dzimtajā Valmierā un Rīgā viņa vārdā nosauktas ielas. Tāpat Valmierā ir Jāņa Daliņa stadions. 

Sapņu komanda 1935

1935. gadā Šveicē risinājās pirmais Eiropas čempionāts basketbolā. Par Vecā kontinenta spēcīgākās komandas titulu spēkiem mērojās 10 Eiropas vīriešu basketbola valstsvienības. 

Par pirmajiem Eiropas čempioniem kļuva Latvijas basketbola izlase, kas finālā ar 24:18 pārspēja Spāniju. Bronzas medaļas izcīnīja Čehoslovākija. Par Latvijas uzvaru šajā turnīrā 2012. gadā tika izdota filma "Sapņu komanda 1935".

Inese Jaunzeme

1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā (Austrālija) Jaunzeme ar 53,86 metrus tālu metienu izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās sievietēm. Tas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē.

28. novembrī apritēs 62 gadi kopš notikuma, kas pārsteidza Latviju un vieglatlētikas pasauli. Todien viņa negaidīti Melburnas Olimpiskajā stadionā kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Latvijas varēja lepoties ar pirmo olimpisko zeltu. 

Inese Jaunzeme

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Helmuts Balderis

Balderis ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem. Viņš ir pirmais latvietis, kas piedalījies Nacionālās hokeja līgas (NHL) mačā. Balderis kļuvis par vecāko draftēto hokejistu NHL (36 gadi) un vecāko hokejistu, kurš guvis pirmos vārtus NHL (37 gadi).

NHL viņš debitēja 1989. gada 5. oktobrī. 1989./1990. gada sezonā spēlēja Minesotas «North Stars».

Izcilais uzbrucējs NHL piedalījās 26 spēlēs, kurās guva trīs vārtus un veica sešas rezultatīvas piespēles. 1997./1998. gada sezonā Balderi uzņēma Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) slavas zālē.

Viņš ir pirmais Latvijas hokejists pasaules čempions. 

Helmuts Balderis: «Viss paša rokām izcīnīts»

Uļjana Semjonova

Uļjana Semjonova tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm. Savā laikā viņa dominēja un ieguva visus tā laika iespējamos titulus. Viņa ir pirmā basketboliste, kas tika iekļauta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē un nebija no ASV.

Semjonova ir divkārtēja olimpiskā čempione, trīskārtēja pasaules čempione, desmitkārtēja Eiropas čempione. 

18 sezonu laikā no 1968. līdz 1986. gadam Semjonova nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. Ko tamlīdzīgu kāda basketboliste savas karjeras laikā nekad neatkārtos. To var diezgan droši apgalvot. 

Uļjana Semjonova: Es katru dienu esmu laimīga!

Jānis Ķipurs

Bobslejists Ķipurs savās pirmajās olimpiskajās spēlēs 1984. gadā izcīnīja ceturto vietu, vien nedaudz piekāpjoties sava tautieša Zinša Ekmaņa vadītajai ekipāžai. Četriniekos Ķipurs bija sestais.

Nākamajās olimpiskajās spēlēs Ķipurs kļuva par olimpisko čempionu divniekos un ieguva bronzas godalgu četriniekos. Pēc sportista karjeras beigām Ķipurs audzinājis, trenējis dažādu valstu bobslejistus. 

Jānis Ķipurs

FOTO: Agnese Gulbe/LETA

Gundars Vētra

Basketbolists Gundars Vētra ir pirmais latvietis, kurš atvēra Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) durvis. 1992./1993. gada sezonā viņš pārstāvēja Minesotas "Timberwolves" komandu. Piedalījās gan tikai 13 spēlēs. Viņš iedzīvojās savainojumā, kas vēlāk izrādījās izšķirīgi, lai turpinātu iesākto pasaules basketbola mekā. 

Viņam rezultatīvākā spēle bija 1993. gada 18. martā, kad izdevās iemest 17 punktus, taču "Timberwolves" ar 85:113 zaudēja Šarlotes "Hornets".

Vētram pieder NBA rekords. Proti, viņš savā karjerā no tālās distances meta trīs reizes un allaž bija precīzs.

Sandis Ozoliņš

Ozoliņš NHL regulārajā čempionātā aizvadīja 875 mačus, kuros izcēlies ar 167 vārtu guvumiem un 397 rezultatīvām piespēlēm. Viņš piedalījies arī 137 Stenlija kausa izcīņas spēles, gūstot 23 vārtus, un veicis 67 piespēles partneriem.

1996. gadā viņš kopā ar Kolorādo "Avalanche" kā pirmais un vienīgais latviešu hokejists izcīnīja Stenlija kausu, NHL karjeras laikā septiņas reizes piedalījies Visu zvaigžņu spēlē.

Spēlējot NHL, Ozoliņš bija vislabāk atalgotais Latvijas sportists.

Marians Pahars

Futbolists Marians Pahars deviņdesmito gadu beigās kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi, kurš spēlējis spēcīgajā Anglijas premjerlīgas čempionātā. 

1998. gada beigās Pahars pievienojās "Southampton" komandai, kura sastāvā debitēja 1999. gada pavasarī. Sezonas sešās spēlēs Pahars guva trīs vārtus, tostarp sezonas izšķirošajā spēlē gūstot divus vārtus.

Viņš kļuva par "Southampton" uzbrukuma līderi un līdzjutēju mīluli. Savā pirmajā pilnajā sezonā Pahars guva 13 vārtus, un arī nākamajās 2 sezonās bija starp premjerlīgas rezultatīvākajiem futbolistiem. Par viņu izrādīja interesi pat slavenā Mančestras "United" komanda.

Aļona Ostapenko

Talantīgā Aļona Ostapenko 2017. gadā kļuva par īstu sensāciju pasaules tenisā. Viņa negaidīti kļuva par prestižā "Grand Slam" turnīra "French Open" čempioni, liekot par sevi runāt pasaules lielākajos medijos. 

Ostapenko ir pirmā Latvijas tenisiste, kura uzvarējusi "Grand Slam" vienspēļu turnīrā. Turklāt viņa ir pirmā mūsu valsts tenisiste, kas spējusi ielauzties WTA reitinga pirmajā desmitniekā. 

2018. gadā Ostapenko tika nominēta prestižajai Laureus sporta balvai nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

Mairis Briedis

Pirms Maira Brieža panākumiem pasaules mērogā Latvijas boksā bija gadiem ilgs klusuma periods. Soli pa solim Briedis virzījās pretī savam mērķim. Viņš kļuva par Pasaules boksa padomes (WBC) čempiona jostas ieguvēju pirmajā smagajā svarā. 

Savas profesionāļa karjeras laikā Briedis piedzīvojis tikai vienu zaudējumu 25 cīņās. Šā gada janvārī viņš Rīgā piekāpās absolūtajam pasaules čempionam Oleksandram Usikam no Ukrainas. 

Briedis ir viens no retajiem latviešiem, kurš spēj aizpildīt "Arēnu Rīga". 

P.S. šeit nav apkopoti motorizēto sporta veidu pārstāvju panākumi, lai gan arī rūcošo sporta veidu pārstāvju sasniegumi Latvijas sporta vēsturē ieņem nozīmīgu vietu. 

Uz augšu