/nginx/o/2018/11/15/11575561t1h1275.jpg)
Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 28,9% darba ņēmēju, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darba ņēmēju 2018.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 18,7% darba ņēmēju.
Savukārt 33,5% (2017.gada trešajā ceturksnī - 32,8%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 27,1% (20,8%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,2% darba ņēmēju pretstatā 2,6% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,3% (2017.gada trešajā ceturksnī - 2,9%) darba ņēmēju, savukārt 3% (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti šogad trešajā ceturksnī piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
