Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: kāpēc desmit, nevis astoņas?

Es balsotu par desmit komandām. Līderi to tik vien darīs, kā graus pēdējās divas trīs komandas, un būs neskaitāmas uzvaras ar 4-5 vārtu starpību? Atļaušos paredzēt, ka tomēr nebūs. Galu galā - jebkurā futbola līgā līderi dažkārt sagrauj ne tikai kādu no pastarīšiem, bet arī no turnīra tabulas vidusdaļas komandām. Šosezon pēdējo vietu ieņēma "Valmiera Glass/ViA", kas ieguva tikai 8 punktus, taču tikai 8 no 28 spēlēm zaudēja ar vairāk nekā triju vārtu starpību, turklāt 7 no tām - pirmā piecnieka komandām. Un arī nākamajiem čempioniem un medaļniekiem Valmierā tik viegli vienmēr neklājās.

Būs pārāk liela atstarpe punktu ziņā starp pirmajām un pēdējām komandām? Būs. Bet... Parādiet man kādu no futbola TOP līgām, kurās tā nav. Liela atstarpe punktu ziņā ir pat starp pirmajām un turnīra tabulas vidusdaļas komandām. Anglijas Premjerlīgā pagājušajā sezonā čempions "Manchester City" apsteidza 6.vietu (Londonas "Arsenal") par 37 punktiem, bet ceturtā komanda "Liverpool FC" apsteidza astoto komandu "Everton" par 26 punktiem. Vācijas Bundeslīgā čempions Minhenes "FC Bayern" sesto komandu "RB Leipzig" apsteidza par 31 punktu, ceturtā komanda Dortmundes "Borussia" apsteidza astoto komandu Frankfurtes "Eintracht" gan tikai par 6 punktiem, toties "Eintracht” par 13 punktiem apsteidza "SC Freiburg", ka palika virs ūdens - 16.vietā - un palika Bundeslīgā. Līdzīga situācija ir arī Spānijā, Itālijā un Francijā. Jā, tās ir piecas TOP līgas, kur augsta līmeņa futbolu spēlē arī tā sauktās vidusmēra komandas (pēc šo līgu mērauklas, protams), taču tik un tā pārāk liela punktu starpība nav neapgāžams arguments.

Ja būs desmit komandas, tad nākamgad virslīgā nāks klāt abas spēcīgākās 1.līgas komandas - BFC "Daugavpils/Progress" un Rīgas "Super Nova". Kādas desmit komandas, ja nupat taču pirmajā pārspēlē 1.līgas vicečempions zaudēja virslīgas priekšpēdējai komandai ar 2:7?! Tā bija, taču "Super Nova" spēlēja bez sava labākā vārtu guvēja un var taču atcerēties arī Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfinālu, kur "Metta/LU" tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica BFC "Daugavpils/Progress" komandu, turklāt papildlaikā ar 3:2 vadībā bija nākamā 1.līgas čempione, bet viesi neizšķirtu panāca papildlaika priekšpēdējā minūtē. Skaidrs, ka līderi biežāk un dažreiz pārliecinoši pieveiks lejasgala komandas, taču kopumā spraigu spēļu jābūt vairāk. Šajā sakarā atcerējos virslīgas čempionātu divos posmos - divreiz mums tādi bija. Kas toreiz notika?

1995. un 1996.gada sezonās virslīgā bija desmit komandas, tās vispirms aizvadīja divus riņķus, bet tad sadalījās - pirmais sešinieks un pārējās četras spēlēja vēl pa diviem riņķiem. Pirmajā tādā sezonā pēc diviem riņķiem sesto vietu no septītās šķīra tikai viens punkts, bet no divām nākamajām - divi, otrajā sezonā - divi punkti starp sesto un septīto vietu, bet trīs - starp sesto un astoto. Intriga cīņā par iekļūšanu sešiniekā būtu garantēta arī tagad. Abos minētajos gadījumos bija arī sīva spēkošanās par vietas saglabāšanu virslīgā un diezin vai citādāk būtu tagad (otrajā posmā visi iegūtie punkti saglabājās). Ja kardināli nemainās spēku samēri, tad varam iedomāties, kāda tagad būtu spēkošanās par tikšanu sešiniekā, bet pēc tam gan starp pirmajām sešām komandām (par titulu, par medaļām, par vietu Eiropas kausos), gan kvartetā par vietas saglabāšanu virslīgā un izbēgšanu no pārspēlēm. Ir liela varbūtība, ka tā arī notiktu. Varbūt ir vērts pamēģināt atkal? Vai vismaz apspriest šādu variantu ar klubiem. Taču arī bez sadalīšanās pēc pusdistances var iztikt, arī tad solās būt intriga gan augšā, gan lejasgalā.

Toreiz virslīgas komandām bija citas prasības, taču arī pašreizējās prasības ne tikai Daugavpils komandai, kas jau ir atkal virslīgā, bet arī "Super Nova" nekādas problēmas nesagādātu. Savukārt Valmieras komandā šosezon redzējām virkni jaunu talantīgu futbolistu, viņi ieguva vērtīgu pieredzi, lielākā daļa sezonas laikā progresēja un nākamgad viņi jau līderiem "iekostu" biežāk, turklāt - kas varbūt pat ir svarīgākais – mēs nezaudētu virslīgā futbola centru Vidzemē un dotu iespēju turpināt augt jauniem futbolistiem. Lielāks komandu skaits ļautu tikt pie spēlēšanas virslīgā virknei jauno pašmāju spēlētāju, kuri vēl netiek spēcīgākajos klubos - tie, kuri patiešām grib augt un attīstīties, labprātāk spēlēs vidusmēra vai lejasgala komandās pret spēcīgākajiem, nekā deldēs soliņu un samierināsies ar atrašanos vien kādā no spēcīgākajām komandām.

Virslīgas komandu skaita palielināšana, cerams, sekmētu lielāku uzdrīkstēšanos no citām 1.līgas komandām, jo tad nākamajiem 1.līgas uzvarētājiem un vicečempioniem būtu lielākas izredzes ne tikai iekļūt, bet arī palikt virslīgā. Savukārt, iekļūstot virslīgā, cerams, rastos jaunas iespējas nostiprināt un attīstīt futbola centrus, kurus komandas pārstāv. Citādi patiešām sāk rasties iespaids, ka mums pastāv gandrīz vai slēgta futbola virslīga.

Garantijas par to, ka viens vai otrs variants ir labāks, nav. Taču - ja nepamēģināsim, tad arī neuzzināsim, kā būs ar desmit komandām virslīgā. Kā ir ar astoņām - to zinām. Savulaik komandu skaits saruka ne jau pārāk krasās atšķirības dēļ meistarībā, bet gan komandu izjukšanas dēļ.