Šajā nedēļā Lielbritānija atkal pārsteidza ar jaunām politiskām intrigām. Šoreiz saistībā ar premjeri Terēzu Meju, kuras valdība nu ir apdraudēta. Tikmēr Saūda Arābija šausminājās par naftas cenu kritumu, kas nenoliedzami ir labas ziņas arī mums. Tāpat uzmanības lokā nonāca arī Krievijas opozicionārs Aleksandrs Navaļnijs, Ķīnas manevri Dienvidķīnas jūrā un amerikāņu karavīru aiziešana no Āfrikas. Pasaule kā uz delnas!
ASV un ES
14. novembrī notika būtiska virzība «Brexit» jautājumā. Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrita Lielbritānijas un Eiropas Savienības saskaņotajam vienošanās projektam, kurš paredz jaunu noteikumu izveidi, kuri būtu spēkā pēc Londonas aiziešanas no bloka. Tomēr šis panākums izraisīja asu pretreakciju no atsevišķiem valdības ministriem. Neilgi pēc iekšējās vienošanās panākšanas četri Mejas ministri paziņoja par savu atkāpšanos no amata (tostarp arī «Brexit» ministrs Dominiks Rābs). Kritiku izteica arī parlaments, kuram kabineta vienošanās vēl ir jāapstiprina balsojumā. Tā ietvaros esošā opozīcija un arī atsevišķi Mejas partijas biedri jau ir paziņojuši, ka balsos pret vienošanos. Galvenais kritikas iemesls – panāktā vienošanās, politiķuprāt, nepietiekami nodrošina Lielbritānijas suverenitātes atjaunošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Principā notiekošo Lielbritānijā var nosaukt par jaunu politisko krīzi. Daudzi analītiķi ir jau apšaubījuši Mejas valdības dzīvotspēju un uzsvēruši, ka nevar izslēgt scenāriju, ka premjerei tiek izteikta neuzticība. Pat ja Lielbritānijas līderei izdosies noturēties amatā, viņas plāna noraidīšanai būs ārkārtīgi negatīvas sekas. Galvenokārt tādēļ, ka valdībai tādā gadījumā ir tikai 21 diena, lai piedāvātu jaunu dokumentu. Ja arī to noraida, tad ir vairākas sliktas izvēles iespējas – 1) vienošanās jāpārskata, 2) jāpamet bloks bez vienošanās, 3) jāsarīko jaunas vēlēšanas vai 4) jauns referendums par aiziešanu no ES. Jebkurš no šiem variantiem padarītu ES un Lielbritānijas sākotnējo plānu – 25. novembrī Briselē apstiprināt panākto vienošanos - par bezjēdzīgu.
Krievija
15. novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēma, ka Krievijas varasiestādes opozicionāra Aleksandra Navaļnija iepriekš Krievijā veiktās aizturēšanas ir politiski motivētas un valsts ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesu sistēmu. ECT vērsa uzmanību, ka laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam Navaļnijs ticis aizturēts septiņās publiskās, viņa organizētās sanāksmēs, tādējādi pārkāpjot opozicionāra tiesības uz brīvību. Tagad Krievijas valdībai Navaļnijam būs jāizmaksā kompensācija 63 678 eiro apmērā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Aleksandrs Navaļnijs tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem Krievijas opozicionāriem, kurš saskaras ar pastāvīgu Kremļa spiedienu. Minētais ECT lēmums ir spēcīgs signāls Maskavai par Rietumu gatavību atbalstīt cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, kā arī politisko opozīciju Putinam. Tāpat tā, ļoti iespējams, būs papildu munīcija Krievijas prezidentam, ar kuras palīdzību viņš veiksmīgi sabiedrībai varēs atkal pārdot ideju par Rietumu centieniem iejaukties valsts iekšējās lietās un veikt valdošā režīma maiņu.
Tuvie Austrumi
12. novembrī Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids Al Falihs aicināja pasaules naftas ražotājas savus saražotos apjomus samazināt par vienu miljonu barelu dienā. Minētais paziņojums tika izplatīts tieši dienu pēc Saūda Arābijas paziņojuma par plāniem samazināt savus saražotos naftas apjomus par 500 000 barelu dienā. Savu lēmumu Rijāda pamato ar gaidāmo naftas cenu ievērojamo kritumu, kurš pasaules naftas un gāzes eksportētājām atņems ievērojamus finansiālus resursus.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Saūda Arābijas ministra pieņēmums ir pamatots, jo pēdējā mēnesī tik tiešām ir novērojams globāls naftas cenu kritums. Tas pārsvarā ir saistīts ar ASV atjaunotajām sankcijām pret Irānas naftas eksportu, kuru ietvaros tirgu ir ievērojami ietekmējušas divas darbības – 1) OPEC valstu lēmums palielināt saražotās naftas apjomus (ar mērķi kompensēt Irānas naftas zudumu pasaules tirgos) un 2) ASV lēmums tomēr atļaut Irānas naftu piegādāt 8 valstīm, kuru ekonomikas ir atkarīgas no šā produkta importa. Lai gan šo pasākumu mērķis bija nepieļaut pasaules naftas cenu celšanos, tirgus ir reaģējis citādi un ir noticis pavisam pretējais. Naftas eksportētājiem tagad jādomā, kā novērst situāciju, kurā paši ir iekūlušies.
Tālie Austrumi
16. novembrī ASV viceprezidents Maiks Penss paziņoja, ka Dienvidķīnas jūra nepieder nevienai pasaules valstij un ASV turpinās burāt un lidot tur, kur to atļauj starptautiskās tiesību normas. Penss arī ceturtdien paziņoja, ka impērijām un starptautiskajai agresijai nav vietas Indijas okeāna reģionā. Ķīnas militarizācija un ekspansija Dienvidķīnas jūrā ir nelikumīga un bīstama. Tā apdraud valstu suverenitāti un pasaules pārticību.
Kāpēc tas ir svarīgi?
ASV un Ķīnas attiecības jau ilgstoši ir bijušas ārkārtīgi sarežģītas. Amerikāņi redz Ķīnu kā augošu pasaules lielvaru, kura nākotnē varētu izaicināt Vašingtonas pozīcijas pasaulē. Dienvidķīnas jūra ir viens no potenciālajiem sadursmes punktiem, kurā varētu izspēlēties lielvaru gaidāmās sadursmes. Ķīna šo teritoriju redz kā savu neapstrīdamu ietekmes sfēru. Uzskats, kuram nepiekrīt nedz ASV, nedz arī citas reģiona valstis – Bruneja, Malaizija, Filipīnas, Vjetnama un Taivāna. Pensa pašreizējā agresīvā retorika ir saistīta ar Ķīnas aktīvo kritiku par ASV veiktajiem militārajiem manevriem, lai pārbaudītu Vašingtonas spējas nodrošināt kuģošanas brīvību šajā pasaules daļā. Pekina uzskata to par savas suverenitātes pārkāpumu. Atliek tikai vērot, vai Dienvidķīnas jūras teritoriālie konflikti tik tiešām kādreiz varētu novest pie jauna bruņota konflikta sākuma.
Āfrika
15. novembrī ASV paziņoja par gatavošanos būtiski samazināt savu uz terorisma apkarošanu vērsto militāro klātbūtni Āfrikas kontinentā. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību veltīt papildu resursus Ķīnas un Krievijas agresīvo ārpolitiku iegrožošanai pasaulē. Ir paredzēts, ka no Āfrikas tiks atsaukti aptuveni 10% no pašlaik reģionā esošajiem amerikāņu spēkiem. Atsevišķās vietās (piemēram, Rietumāfrikā) paliekošie karavīri pārorientēsies uz lielāku iesaisti konsultēšanas un instruktāžas pasākumos.
Kāpēc tas ir svarīgi?
ASV lēmums varētu būt saistīts gan ar ievērojamo militāro iesaisti visā pasaulē, kuru ir grūti uzturēt ilgtermiņā, gan arī ar aprēķinu, ka citos pasaules karstajos punktos amerikāņu karavīri būtu nepieciešami daudz vairāk. Tā savā ziņā ir laba ziņa mums, jo, kā zināms, Krievija vēl arvien ir mūsu galvenais starptautiskais drauds. Tomēr zīmīgi ir tas, ka Krievija un Ķīna pēdējos gados savu iesaisti Āfrikā ir ievērojami palielinājušas un investē šajā reģionā arvien vairāk resursu. Amerikāņu pakāpeniskā aiziešana varētu nozīmēt to, ka Vašingtona ir gatava atdot ietekmi kontinentā saviem diviem lielākajiem sāncenšiem. Atliek tikai nākotnē vērot, vai šāda atkāpšanās būs atmaksājusies.
