Latvijas Nacionālajā kultūras centra (LNKC) Nemateriālā kultūras mantojuma padome lēmusi papildināt Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu, iekļaujot tajā Lībiešu Rucavas un Upītes kultūrtelpas, informē LNKC sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.
Tāpat iekļaušanai nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā apstiprinātas Gaujas plostnieku amata prasmes, dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē, Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas, caurspēlējamās cītaras spēle, kā arī knipelēšanas prasme.
Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot līdz 2018. gada 30. jūnijam iesūtītos pieteikumus, 12. jūlija sēdē no 11 pieteikumiem atlasīja astoņus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt. 8. novembra sēdē padome Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam izvirzīja visus astoņus pieteikumus.
Nākamo Nemateriālā kultūras mantojuma pieteikumu iesniegšana tiks izsludināta 2019. gada janvārī un pieteikumu sagatavošanai tiks dots pusgads laika. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam Valsts kultūrkapitāla fonds izveidojis atbalsta instrumentu - mērķprogrammu nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošanai.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Pašlaik tajā iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, Suitu kultūrtelpa, psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē un dziedāšana ar pusbalsu, Latgales mazo bundziņu jeb "bubyna" spēles tradīcija un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija, mirušo ofīcija jeb "saļmu" izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastā, kā arī Siguldas spieķa darināšanas prasme.
