Lielbritānijas valdība pēc vētrainām diskusijām šonedēļ apstiprināja premjerministres Terēzas Mejas saskaņoto vienošanās projektu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Protestējot pret šo vienošanos, ceturtdien par atkāpšanos paziņoja četri Mejas valdības ministri. Vairāki politiķi brīdinājuši, ka Mejas panāktā vienošanās lemta neveiksmei, premjerministre noraidījusi iespēju rīkot jaunu “Brexit” referendumu. Neskatoties uz būtiskajām bažām par vienošanās dzīvotspēju, tā tomēr viesusi skaidrību par to, kas Lielbritānijas ekonomiku un uzņēmējus sagaida nākamajos divos gados.
“CNN Business” izklāsta “Brexit” vienošanās gaidāmo ietekmi uz uzņēmējdarbību, finanšu tirgiem un ekonomiku kopumā.
Uzņēmējdarbība
Uzņēmumi gan Lielbritānijā, gan ES mēnešiem ilgi gatavojušies haotiskam jeb “Brexit” bez vienošanās. Lielākās bažas šajā jautājuma radīja iespējamais scenārijs, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var novest pie tirdzniecības barjerām.
Sliktākā scenārija riski gan nav pilnībā izzuduši arī pēc vienošanās un uzņēmēji joprojām saglabā piesardzību.
Neskatoties uz to, Lielbritānijas uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas kopumā atzinīgi novērtējušas panākto vienošanos.
“Ir svarīgi, ka mēs izvairāmies no nonākšanas bezvienošanās bezdibeņa malā 2019.gada martā, jo tas varētu izraisīt cenu pieaugumu un vairāku ikdienas preču pieejamības samazināšanos,” norāda Lielbritānijas Mazumtirdzniecības konsorcija vadītāja Helēna Dikinsone.
“Man ir sajūta, ka mums tā [vienošanās] ir jāatbalsta un mums ir jāpanāk, lai tā darbojas. Mums ir nepieciešama skaidrība,” norāda Vācijas koncerna “Siemens” Lielbritānijas struktūrvienības vadītājs Jirgens Maiers.
Panāktā “Brexit” vienošanās paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Lielbritānija joprojām būs ES vienotā tirgus un muitas ūnijas sastāvā.