Lancmanis: nav aizraujošāka sporta, kā cīņa pašam ar sevi, nevis ar kādu iedomātu ienaidnieku

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

"Nav aizraujošāka sporta, kā cīņa pašam ar sevi, nevis ar kādu iedomātu ienaidnieku. Nav cilvēka dzīvē lielāka gandarījuma kā brīdis, kad vari teikt "es sevi pārvarēju, sevi uzveicu," tā apsveikumā Latvijai un portāla TVNET lasītājiem saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

"Svētkiem ir jābūt nevis tikai brīdim, kad izklaidēties, bet, kad cilvēks pārdomā savu dzīvi, savas dzīves vērtību, to, ko viņš ir devis valstij, sev, savai ģimenei un to - kā viņš dzīvos tālāk," saka Lancmanis.

"Man vienmēr licies, ka svētki ir pamudinājums, provokācija, izaicinājums. Sevišķi šajā gadījumā - 100 gadi, kas mums ir aiz muguras. Tie rāda grūtus laikus, rāda labus laikus, bet viņi rāda vienu - ka nekas nenāk viegli, nekas nenāk pats no sevis, ka ir jācīnās. Jācīnās ne jau par pliku labklājību, bet jācīnās par to, lai dzīvei būtu jēga. Mūsdienās cilvēki bieži saka - man nav pietiekoši liela alga, bet galvenais dzīvē atrast īsto mērķi, iespēju, kur realizēt savus talantus un tad cīnīties.

Valsts ir spēcīga tikai tad, ja katrs cilvēks atsevišķi sev grib izveidot sevis cienīgu dzīvi, grib nodrošināt sevi, savu ģimeni, savu radinieku loku vai darba kolektīvu, un tad viss notiek.

Būtībā visas valsts panākumi slēpjas individuālajos panākumos un cilvēku vēlmēs sevi pilnveidot, jo cilvēkiem ir jābūt godkāriem, viņiem jābūt ambīcijām, jābūt vēlmei dzīvē kaut ko sasniegt, gribēt būt labākam, bagātākam - arī tajā nav nekā slikta. Jo ir ļoti grūti dzīvot nabadzībā un nodoties kaut kādiem ideāliem.

Valsts bagātība summējas no katra cilvēka panākumiem. Cilvēkiem vairāk jāstrādā katram ar sevi. Jācenšas sevi pilnveidot, atrast īsto jēgu savai dzīvei. Nav cilvēka dzīvē lielāka gandarījuma kā  brīdis, kad vari teikt "es sevi pārvarēju, es sevi uzveicu." Nav aizraujošāka sporta, kā cīņa pašam ar sevi, nevis ar kādu iedomātu ienaidnieku," tā Lancmanis.

Uz augšu