G20 nopietnas problēmas ar izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu (5)

No visām G20 valstīm tikai Indijas izvirzītais mērķis, ja tas tiktu piemērots globāli, ierobežotu globālo temperatūras pieaugumu zem diviem grādiem pēc Celsija, kā to paredz Parīzes klimata vienošanās. 

Parīzē 2015.gadā panāktā vienošanās paredz samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, lai nodrošinātu, lai globālā sasilšana ir zem 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, salīdzinot ar līmeni kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Vienošanās arī noteica augstāko pieļaujamo robežu divu grādu apmērā.  Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas, iepriekš ziņoja LETA. 

Analizējot G20 izvirzītos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā līdz 2030.gadam, organizācija “Climate Transparency” secinājusi, ka pasaule šobrīd ir ceļā uz globālo sasilšanu 3,2 grādu apmērā. 

Sliktākā situācija šajā jomā ir Krievijā, Saūda Arābijā un Turcijā - ja šo valstu izvirzītie mērķi kaitīgo emisiju samazināšanā tiktu piemēroti globāli, gaisa temperatūras pieaugums pārsniegtu pat četrus grādus pēc Celsija, teikts ziņojumā. 

G20 ietilpst Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Eiropas Savienība, Francija, Vācija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Lielbritānija un ASV. 

“Climate Transparency” ziņojumā uzsvērts, ka Parīzes vienošanās izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt, atbilstoši pašreizējiem valstu centieniem temperatūras pieauguma ierobežošanā. 

Līdzīgu viedokli pagājušajā mēnesī pauda arī Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) eksperti, norādot, ka, situācijai nemainoties, 1,5 grādu temperatūras pieauguma slieksnis tiks sasniegts jau 2030.gadā. 

“G20 ekonomikām emisijas līdz 2030.gadam būtu jāsamazina uz pusi, lai globālo sasilšanu noturētu zem 1,5 grādu atzīmes,” norāda Vācijas nevalstiskās organizācijas “Germanwatch” eksperts Jans Burks. 

“Tomēr, tā vietā, lai īstenotu stingrākus pasākumus, G20 valstis turpina iepludināt naudu pasākumos, kas tikai veicina globālo sasilšanu, piemēram, fosilo resursu subsīdijās,” viņš piebilst. 

“Germanwatch” ir viena no kopumā 14 organizācijām, kas apvienojušās “Climate Transparency”. 

Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta (WRI) datiem, G20 valstis ir atbildīgas par aptuveni 80% pasaules siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām. 

Vairāki “Climate Transparency” ziņojuma sagatavošanā iesaistītie eksperti kritizējuši G20 iesīkstējušo paļaušanos uz fosilajiem energoresursiem. 

“Pārorientēties no brūnās un zaļo enerģiju ir pašas G20 ekonomiskajās interesēs, tomēr mēs joprojām redzam apjomīgas investīcijas fosilo resursu industrijā, kopā ar iespaidīgām subsīdijām,” norāda Aizjūras Attīstības institūta (ODI) eksperte Šarlīna Vatsone. 

Saskaņā ar ODI 2015.gadā veiktu pētījumu, G20 valstu subsīdijas fosilajiem energoresursiem veidoja 444 miljardus ASV dolāru gadā. 

Šā gada 30.novembrī Argentīnā sāksies G20 samits. Sagaidāms, ka tajā tiks runāts arī par klimata jautājumiem.