/nginx/o/2018/11/20/11588432t1h8bd6.jpg)
Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka senie galli, kas Eiropā dzīvoja pirms diviem tūkstošiem gadu, izmantoja savu nogalināto ienaidnieku galvaskausus, lai dekorētu savu māju interjerus. Lai arī šāda hipotēze pastāvēja jau iepriekš, tomēr līdz šim tā nebija zinātniski pierādīta.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Archeological Science”, rakstīts, ka galli ienaidnieku galvas ne vien izstādīja publiskai apskatei, bet pat īpaši apstrādāja, lai tās saglabātos pēc iespējas ilgāk.
Galli bija ķeltu cilšu grupa, kas no 5. gadsimta pirms mūsu ēras līdz 5. gadsimtam mūsu ērā apdzīvoja Galliju – mūsdienu Francijas, Beļģijas un Šveices teritoriju.
Tomēr tikai dažos rakstītos avotos bija pieminētas gallu mežonīgās izdarības attiecībā pret saviem ienaidniekiem.
“Patiesībā šāda veida ziņas bija atrodamas tikai antīko vēsturnieku tekstos, kur bija pieminēta galvu iebalzamēšana, izmantojot ciedru eļļu. Pateicoties mūsu veiktajai ķīmiskajai analīzei, noskaidrojās, ka vēsturnieki nav melojuši,” teica pētījuma autors Režanē Rūrs (Réjane Roure).
Pētnieku izanalizētajās 11 galvaskausu atliekās, kas līdz ar pieciem dzīvnieku kauliem tika uzietas kādā Dienvidfrancijas alā, tika atrastas balzamēšanas pēdas.
“Pašu niknāko ienaidnieku galvas tika rūpīgi iebalzamētas un glabātas lādēs, lai ciemiņu gadījumā varētu izstādīt apskatei,” ap 60. līdz 30. gadu pirms mūsu ēras rakstīja grieķu vēsturnieks Diodors no Sicīlijas.
Savukārt grieķu vēsturnieks Strabons ap 7. gadu pirms mūsu ēras minēja, ka galli izmanto ciedru eļļu, lai saglabātu ienaidnieku galvas labā stāvoklī.
