Valsts prezidents valdības veidošanas procesā solījis būt ļoti aktīvs, pēc tikšanās ar valsts vadītāju žurnālistiem atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Mūrniece: Vējonis aktīvi piedalīsies valdības veidošanas procesā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūrniece akcentēja, ka jaunievēlētais parlaments ir ļoti fragmentēts, tāpēc valdības veidošanas procesā arvien nozīmīgāka būs Valsts prezidenta loma.
Mūrniece sacīja, sarunā Vējonis atzinis, ka šo lomu labi apzinās, solot būt ļoti aktīvs valdības veidošanas procesā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka tikšanās laikā Vējonim "atnesta laba ziņa" - sākta Saeimas komisiju vadības ievēlēšana, kas nozīmējot, ka partijas savā starpā sākušas labāk sadarboties.
"Esam izkustējušies un tikuši uz priekšu," vērtēja Mūrniece, piebilstot, ka darbā ievērots arī proporcionalitātes princips. Prezidents mudinājis deputātus aktīvāk sadarboties, atklāja Mūrniece, papildinot, ka Vējoņa ieskatā svarīgi veidot sabalansētu valdību.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.
Prezidents atzina, ka pašlaik nevienam no diviem aktuālajiem premjera amata kandidātiem nav Saeimas vairākuma atbalsta.
Neskatoties uz to, partijas pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem apliecināja gatavību savstarpēji vienoties par vienu premjerministra amata kandidātu.
Kā ziņots, šorīt prezidents tikās ar apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku un partijas "KPV LV" premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu. Pēc tikšanās Vējonis nekādus paziņojumus nesniedza, savukārt Gobzems izteica aicinājumu politiķiem atteikties no iepriekš "novilktajām līnijām" valdības veidošanas procesā.
Vēlāk publiskajā telpā nonāca Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informācija, ka Pabrikam ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, savukārt par Gobzemu ir nepieciešama papildu pārbaude.
Pēcpusdienā prezidents runāja ar visām 13.Saeimas partijām - "Saskaņu", "KPV LV", Jauno konservatīvo partiju (JKP), nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī "Jauno Vienotību" (JV).
Politiķiem pagaidām nav izdevies vienoties par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās iesaistīti seši politiskie spēki - "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība, ZZS, kā arī JV.
JKP uzsver, ka valdībā nesadarbosies ar ZZS, tāpēc piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju. Pārējiem politiskajiem spēkiem gan nav būtisku iebildumu pret ZZS iekļaušanu valdībā.
7.novembrī Valsts prezidents premjera amatam nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, dodot laiku līdz 21.novembrim panākt vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu un Saeimas vairākuma atbalstu. Pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām, pārmetot JKP augstprātīgu sarunu vešanas manieri un utopiskus budžeta plānus. Pēc tam prezidents Bordāna nomināciju premjera amatam atsauca.