Rīgas domes opozīcija "norauj" jautājumu par Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu

Rīgas dome šodien bija jāskata jautājums par Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja Aivara Krasnogolova, kā arī viņa vietnieces Ineses Ērgles pārvēlēšanu amatā.

Taču opozīcijas deputāti, novērojot, ka valdošajai koalīcijai ir nepietiekams balsu pārsvars, izņēma balsojuma kartītes, kā rezultātā sēdi nebija iespējams turpināt.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja vairākas reizes skatīja jautājumu par Krasnogolova pārvēlēšanu amatā trešo reizi. Opozīcijas deputāti rosināja izsludināt atklātu amata konkursu, lai pārliecinātos, ka Krasnogolovs tiešām ir labākā kandidatūra amatam, taču valdošā koalīcija kolēģu rosinājumu ignorēja.

Arī šodien sēdes sākumā deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) atkārtoti rosināja uz amata vietām izsludināt konkursus, taču koalīcija viņa priekšlikumu noraidīja.

Opozīcijas deputāti vairākkārt norādīja, ka desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, ko Krasnogolovs pavadījis priekšsēdētāja amatā, un konkursa izsludināšana uz šo amatu būtu labas pārvaldības piemērs. Deputāti norādīja, ka pašreizējam priekšsēdim neviens neliegtu konkursā pieteikt arī savu kandidatūru, un, ja viņš tiešām tiktu atzīts par atbilstošāko pretendentu, viņš varētu turpināt savu darbu.

To, ka valdošajai koalīcijai nepietiek kvoruma, opozīcija izmantoja, jau skatot šķietami tehnisku jautājumu par "valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem".

Lēmums paredzēja bijušo bērnudārza ēku Biķernieku ielā 4 svītrot no izglītības funkcijai paredzēto īpašumu saraksta. Pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gunta Helmaņa teiktā, šāds lēmums pieņemts, jo īpašumu atjaunot būtu nesamērīgi dārgi, taču opozīcijas pārstāvju ieskatā ēkas atjaunošana būtu veids, kā risināt samilzušo problēmu ar rindām bērnudārzos.

"Mēs tikai meklējam iemeslus, kādēļ nedarīt, nevis kādēļ darīt. Šo ēku atjaunojot, mēs vismaz nelielu soli paspertu pretī rindu problēmas risināšanai," sacīja deputāts Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK). Lai jautājumu "neizlaistu cauri", opozīcija balsojumā nepiedalījās un tas kvoruma nepietiekamības dēļ netika atbalstīts.

Pēc tehniskā pārtraukuma sēde turpinājās un tajā reģistrējās pietiekams deputātu skaits, tomēr, nonākot pie jautājuma par Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) paziņoja, ka šis jautājums skatīts netiks, pēc kā opozīcija atkal pieprasīja tehnisko pārtraukumu un, atgriežoties sēdē, nereģistrējās.

LETA jau vēstīja, ka šovasar komiteja vairākās reizes skatījusi jautājumu par Krasnogolova pārvēlēšanu amatā trešo reizi. Opozīcijas deputāti rosinājuši izsludināt atklātu amata konkursu, lai pārliecinātos, ka Krasnogolovstiešām ir labākā kandidatūra amatam, taču valdošā koalīcija kolēģu rosinājumu līdz šim ignorējusi.

Kad par Krasnogolova pārvēlēšanu tika lemts jūnijā, opozicionāri norādīja, ka, balstoties uz Bāriņtiesas likumu, "organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja amata vēlēšanas, attiecīgās pašvaldības dome izprasa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā". Šāda prasība esot obligāta, taču deputātu rīcībā bāriņtiesas darba izvērtējuma nebija, līdz ar to lemt par priekšsēdētāja atkārtotu ievēlēšanu nebija iespējams un jautājums no darba kārtības tika izņemts.

Kad jautājums atkārtoti tika skatīts jau augusta izskaņā, komitejas vadītāja Olga Veidiņa (S) atklāja, ka atzinums VBTAI netika pieprasīts laicīgi un inspekcija arī kavējusies ar tā iesniegšanu.

Augustā opozicionāri vērsa uzmanību uz vairākām nelikumībām, ko priekšsēdētāja pārvēlēšanas procesā pieļāvusi Veidiņa. Piemēram, viņa vienpersoniski nosūtījusi Rīgas mēram vēstuli visas komitejas vārdā, kurā norādījusi, ka komiteja atbalsta Krasnogolova pārvēlēšanu, lai gan komiteja šādu jautājumu tobrīd pat nebija skatījusi, norādīja opozīcija.

Tāpat, balstoties uz likumu, priekšsēdētājs amatā jāapstiprina pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, kas Krasnogolovam ir 9.decembris, taču Veidiņa šo jautājumu darba kārtībā iekļāvusi jau pēc noteiktā termiņa.

Opozīcija rosināja arī Veidiņas atkāpšanos no komitejas vadītājas amata, taču neuzticības balsojumu viņa izturēja.