Latvijas valdība pilnvērtīgi neizmanto atvērto datu potenciālu, piemēram, liela daļa datu joprojām nav pieejami atvērtos, mašīnlasāmos formātos, vēstīts sabiedrības par atklātību "Delna" publicētajā pētījumā par atvērto datu izmantošanu cīņā ar korupciju.
Atvērtie dati ir noteiktā tehniskā un likumiskā veidā digitāli apkopoti dati, kas ir brīvi pieejami un kurus var izmantot jebkurš. "Atvērtajiem datiem ir potenciāls pārvarēt birokrātijas šķēršļus un veicināt pārvaldes efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbildīgu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem," uzsver "Delna".
Pētījumā secināts, ka Latvija pēdējos gados uzrādījusi būtisku progresu, ieviešot atvērto datu politiku. Tāpat Latvijas valdība aktīvi centusies publicēt datu kopas, ar mērķi palielināt sabiedrības atbildību vairākās jomās, piemēram, valsts uzņēmumos un publiskajos iepirkumos.
Vienlaikus arī secināts, ka liela daļa datu joprojām nav pieejami atvērtos, mašīnlasāmos formātos, tādējādi apgrūtinot lietotāju iespējas datus atrast un lietot.
Latvijā tikai četras no desmit pētījumā apskatītajām datu kopām ir pieejamas atvērtā formātā - uzņēmumu reģistrs, publisko iepirkumu reģistrs, kā arī dati par valdības budžetu un valdības izdevumiem. Citas svarīgas datu kopas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju finansēšanas reģistrs, Saeimas balsošanas protokoli vai patiesā labuma guvēju reģistrs ir atrodamas tikai tīmekļa vietnēs vai ir pieejamas tikai "PDF" formātā. Tas apgrūtina lietotāju darbu ar šiem datiem, uzsver "Delna".
Pētījumā arī secināts, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādes maz integrē atvērtos datus savā darba kārtībā un stratēģiskajā plānošanā.
"Delna" arī pētījumā uzsvērusi nepieciešamību pēc stratēģiskas pieejas šajā jautājumā - gan politikas veidošanā, gan datu publiskošanā. Stratēģiska pieeja, piemēram, "Delnas" ieskatā, varētu iekļaut KNAB aktīvu sadarbību ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, lai publicētu galvenos ar korupcijas apkarošanu saistītos datus, kā arī organizētu starpdisciplināras apmācības datu pratībā korupcijas apkarošanai.
Tāpat valdībai, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, akadēmiķiem un privāto sektoru, būtu jāveido stratēģiskas partnerattiecības, kas veicinātu pētniecību un palielinātu informētību par atvērto datu nozīmi korupcijas mazināšanā, norādījusi "Delna".
Pētījumā tika salīdzinātas desmit datu kopas Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Šīs datu kopas tika novērtētas atbilstoši starptautiskiem atvērto datu standartiem, kas tiek attiecināti uz korupcijas apkarošanas datu kopām. Atbilstoši pētījuma metodoloģijai Somija uzrāda vislabāko rezultātu - tai piešķirti 6,1 punkti no desmit. Latvija ieguvusi 5,6 punktus no desmit, bet Zviedrija - 5,3 punktus no desmit. Tomēr secināts, ka visās valstīs, ieskaitot Somiju, ir iespējami uzlabojumi.
