Antimikrobiālā rezistence, kas rodas no pārlieku biežas antibiotiku lietošanas, ir būtisks cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējums, šodien konferencē "Kopā pret antimikrobiālo rezistenci" uzsvēra Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Pēc viņa paustā, "vienas veselības princips" ir zināms jau gadiem, un šis princips balstās idejā, ka cilvēku veselību nav iespējams nodrošināt bez dzīvnieku veselības nodrošināšanas.
Balodis uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir būtisks apdraudējums cilvēku un dzīvnieku veselībai, jo rezistentie mikroorganismi nepazīst robežas - tie pārvietojas gan starp valstīm, gan starp dažādiem dzīvajiem organismiem. Šā iemesla dēļ nepietiek, ka rezistences jautājumus risina tikai viena sabiedrības daļa vai viens sektors - lai cīnītos ar antimikrobiālo rezistenci, jāsadarbojas cilvēku un dzīvnieku veselības jomas pārstāvjiem, piebilda Balodis.
Viņš atzina, ka liels pasaules valstu izaicinājums ir samazināt antibiotiku lietošanu dzīvnieku veselības nodrošināšanā. Balodis norādīja, ka veseliem dzīvniekiem nav nepieciešamas antibiotikas, tāpēc svarīgi domāt par sabalansētu, pilnvērtīgu pārtiku, higiēnas prasību ievērošanu, dzīvnieku aizsargāšanu no slimībām, kā arī svarīgi uzraudzīt un kontrolēt biodrošības pasākumu īstenošanu.
Pēc Baloža paustā, Latvijā dzīvnieku veselības nodrošināšanā antibiotiku lietošana neesot plaši izplatīta, tomēr, lai vēl vairāk samazinātu to izmantošanu un secīgi arī antimikrobiālo rezistenci, jāveicina atbildīgas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas principu ievērošana. Šajā jautājumā izglītībai ir ļoti liela nozīme, tāpēc svarīgi gan zinoši ārsti un lauksaimnieki, gan arī patērētāji, uzskata Balodis.
Viņš uzsvēra, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu, tāpēc, lai sabiedrība iegaumētu svarīgākos principus, nepieciešams par tiem nepārtraukti atgādināt.
Arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir ne tikai nozīmīgs veselības aprūpes, bet arī pārtikas un veterinārās jomas jautājums. Šā iemesla dēļ viņa atzinīgi vērtē VM un Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā.
Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados antibiotikas bija nozīmīgs līdzeklis, kas glābis neskaitāmu cilvēku dzīvības, tomēr reizēm, atzinīgi vērtējot labo, tiek aizmirsts par negatīvo pusi. Antibiotiku nepārdomāta lietošana rada antimikrobiālo rezistenci, kuras dēļ Eiropā ik gadu mirst apmēram 33 000 cilvēku, turklāt 75% šo gadījumu ir saistīti ar veselības aprūpi.
VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja norādīja, ka antibiotiku lietošanas samazināšana neprasa nozīmīgus finansiālus ieguldījumus, bet prasa plašu diskusiju par tādu profilakses pasākumu kā biežas roku mazgāšanas un pretgripas vakcinācijas veicināšanu.
Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence rada lielas papildu izmaksas veselības aprūpes sistēmai, kā arī nepatīkamu iznākumu pacientiem.
Pēc VM pārstāves paustā, tā kā Latvija nav starp līderiem antibiotiku lietošanā, kas ir labs rādītājs, ministrijas mērķis ir situāciju saglabāt līdzīgu vai pat samazināt antibiotiku lietošanas apmērus. Vienlaikus šīs problēmas risināšanā ir svarīgi iesaistīt vismaz divas nozares - veselības, kā arī pārtikas un veterināro jomu -, kuras jau tagad sekmīgi strādā kopā.
Kā ziņots, lai kopīgi runātu par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar antimikrobiālās rezistences izplatību Latvijā un vienotos par kopēju un koordinētu rīcību situācijas uzlabošanai, kā arī apmainītos ar informāciju un zināšanām, VM un ZM ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja atbalstu, rīko starptautisku starpsektoru konferenci "Kopā pret antimikrobiālo rezistenci", kas veltīta Pasaules Antibiotiku informācijas nedēļai un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānam "Viena veselība" 2019.-2023. gadam.
Konferences mērķis ir veicināt vienotu izpratni, veidot dialogu un stiprināt starpsektoru sadarbību cīņā pret antimikrobiālo rezistenci, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas un starptautisko pieredzi.
