Tuvojas pirmizrāde JRT

Tenesija Viljamsa “Jaunības putns ar saldo balsi”
TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

5. decembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos jau ceturtais jauniestudējums šajā sezonā – Tenesija Viljamsa luga “Jaunības putns ar saldo balsi”, kuru iestudēs režisors Vladislavs Nastavševs.

Amerikāņu dramaturgs Tenesijs Viljamss (1911 – 1983) ir sarakstījis divdesmit četras lielformāta lugas, tostarp “Stikla zvērnīca”, “Ilgu tramvajs”, “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, saņēmis augstākos profesionālos novērtējumus – divas reizes Pulicera balvu, trīs reizes New York Drama Critics’ Circle balvu un divas reizes Tonija balvu.

Luga “Jaunības putns ar saldo balsi” pirmo reizi tika uzvesta Brodvejā 1959. gadā. Tenesijs Viljamss to rakstīja ilgāku laiku, padziļinādams un attīstīdams tālāk savu pirms vairākiem gadiem sarakstīto viencēlienu “Ienaidnieks: laiks”.

Būdams jau pasaulslavens autors un izlēmīgi nolēmis pielikt punktu savai ieilgušajai koķetērijai ar masu auditoriju, saskaņā ar kuras gaumi un par prieku producentiem dramaturgs bija pārrakstījis ne vienu vien savu lugu. Ar šo darbu viņš vairs nejokojās: “Es varu rakstīt tikai par tēmām, kurās es jūtos emocionāli iesaistīts. Un manos darbos ir tikai divas lielās tēmas, kas variējas un atkārtojas. Viena no tām ir apsēstība ar laiku, kas paiet.” Amerikāņu režisors Elija Kazans, viens no izcilākajiem Viljamsa darbu interpretiem un tuvs rakstnieka draugs, uzskata “Jaunības putnu ar saldo balsi” par visautobiogrāfiskāko Tenesija Viljamsa lugu.

Režisors Vladislavs Nastavševs uzskata, ka lugas autors savā darbā ietver ne tikai tēmu par fizisku jaunību un divu novecojošu cilvēku stāstu: “Lielā mērā tas ir arī stāsts par laiku, kurā mēs dzīvojam. Un tā svaigumu, kas sen ir zudis. Zudis kaut kad ļoti, ļoti sen. Svaigums un cilvēces jaunība ir zuduši. Un ir sajūta, ka mēs esam jau ļoti veci. Visi. Civilizācija kopumā ir kļuvusi veca. Un vienīgais, kas atliek, ir imitēt jaunību. Imitēt svaigumu. Un no tā es izdaru secinājumu, ka viss, kas mums apkārt notiek, īstenībā ir imitācija. Mēs izliekamies, ka mēs esam jauni. Ka mēs kaut kur virzāmies. Ka mēs sākam kaut ko no jauna. Ka viss vēl tikai priekšā.“

Izrāde “Jaunības putns ar saldo balsi” ir par novecojošu žigolo, kas atgriežas dzimtajā pilsētiņā kopā ar Holivudas zvaigzni, lai atgūtu savu jaunības mīlestību. Plāns viņam ir, bet jaunības mīlestības tēvs ir gatavs darīt jebko, lai to izjauktu.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu