Zīle bažījas par "Rail Baltica" attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem nākamajā ES daudzgadu budžetā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) premjera amata kandidāts Roberts Zīle

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) komiteju nostāja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā pagaidām nav optimāla dzelzceļa projekta "Rail Baltica" efektīvai attīstībai, uzskata EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Zīles pārstāvis Kārlis Būmeisters stāstīja, ka ceturtdien EP apvienoto Transporta un tūrisma, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju deputāti apstiprināja ziņojumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) turpmākajā ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam ietvarā.

Minētā finanšu programma paredz ES nodokļu maksātāju naudas pārdali dalībvalstu pārrobežu transporta, enerģijas un digitālās infrastruktūras projektu līdzfinansēšanai, tostarp Baltijas valstīm nozīmīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.

Attiecībā uz Kohēzijas fonda finansējumu, kas tiek piesaistīts šai programmai, lai palīdzētu kohēzijas valstīm īstenot lielus infrastruktūras projektus, izmantojot lielāku ES naudas līdzfinansējuma procentu, komiteju deputāti neatbalstīja Eiropas Komisijas piedāvāto pieeju, kas paredz, ka 70% no šī kohēzijas finansējuma tērē atbilstoši piešķīrumiem dalībvalstīm, bet 30% tiktu pārdalīti konkursa kārtībā neatkarīgi no valstu "aploksnēm". Tie tiktu piešķirti tiem projektiem, kas jau ir labāk un tālāk attīstīti, piemēram, "Rail Baltica".

Tā vietā, sadalot kohēzijas fonda naudu, EP apvienotā komiteja nolēma līdz 2022.gada beigām pilnībā pieturēties pie valstu piešķīrumiem jeb "aploksnēm" un tikai no 2023.gada to finansējuma daļu, kas būs atlikusi, uz konkurences principiem sadalīt tiem projektiem kohēzijas valstīs, kas jau ir tikuši tālāk. Tad arī "Rail Baltica" varētu saņemt vairāk ES līdzfinansējuma, tomēr, ja šī pieeja tiek apstiprināta EP plenārsesijā un vēlāk sarunās ar padomi, tad pie šāda laika grafika varētu rasties pārrāvums "Rail Baltica" projekta finansējuma plūsmā.

"Mēs daudz vietā un nevietā dzirdam Eiropas vērtību piesaukšanu, taču tad, kad runa aizvirzās līdz miljardiem, kā ir šajā gadījumā minētā CEF finanšu instrumenta nākotnes finansējuma sakarā, vērtības acīmredzami aizmirstās. Eiropa, vismaz pagaidām EP atbildīgo komiteju deputātu vairākuma veidolā, drīzāk vēlas kā suns sēdēt uz neizmantotās kohēzijas finanšu līdzekļu siena kaudzes, nekā motivēt dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigt iesāktos projektus, tādējādi pierādot ES nodokļu maksātājiem, ka viens no pamatmērķiem, proti, Eiropas savienošana kā infrastruktūras, tā ģeopolitiskajā kontekstā, ir veiksmīgi īstenojama," pauda Zīle.

Lai arī paredzams, ka decembrī gaidāmajā EP plenārsesijas balsojumā šī ziņojuma teksts tomēr var mainīties, Zīle norādīja uz dažiem jau šobrīd pozitīviem ieguvumiem.

"Šī brīža EP komiteju nostājā ir panākts atbalsts tam, ka papildu 10% ES līdzfinansējumu ir iespējams saņemt tādam pārrobežu projektam, ja tā ieviešanai ir izveidots iesaistīto dalībvalstu kopuzņēmums, līdzīgi kā "Rail Baltica" projekta gadījumā Rīgā bāzētais Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail". Tas apstiprina, ka mūsu iesāktais ceļš ir bijis pareizs un arī nākotnē tā efektīva un caurspīdīga darbība būs būtisks faktors projekta realizācijā," sacīja Zīle.

Viņš atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas redzējumu, ka transporta infrastruktūra, kas pamatā veidota civilajām vajadzībām, būtu attīstāma arī kā aizsardzības nepieciešamības nodrošinoša militārās mobilitātes komponente.

"Ņemot vērā "Rail Baltica" dzelzceļa ģeopolitisko aspektu, tostarp šauro Lietuvas un Polijas Suvalku reģiona robežu, tas attiektos arī uz Baltijas valstīm. Šeit izdevās panākt kolēģu atbalstu tam, ka izstrādājot militārās mobilitātes kritērijus, Eiropas Komisijai būs jāņem vērā mūsu reģiona ģeopolitiskā un drošības situācija. Turklāt arī militārajai komponentei - gan jaunas, gan jau esošas infrastruktūras pārbūvei, piemēram, "Rail Baltica" projektam, ES līdzfinansējuma daļa varēs būt līdz 85%," teica Zīle.

Eiroparlamenta deputāts gan atzina, ka sarunas vēl ir tikai sākuma fāzē, un, neraugoties uz EP plenārsesijas gaitu, pārrunās ar padomi dalībvalstīm, tostarp nākamajai Latvijas valdībai ir jāietur stingra pozīcija. "Turklāt ir vērts uzdot jautājumu, vai ar šī EP sasaukuma deputātiem, kuri acīmredzami jau lēmumus pieņem priekšvēlēšanu gaisotnē, ir vērts uzsākt sarunas, vai sagaidīt jaunu EP mandātu, ar ko turpināt darbu," norādīja Zīle.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Uz augšu