VARAM lūgs Ģenerālprokuratūru izvērtēt Ušakova darbību (25)

VARAM ieskatā mērs varētu būt pārkāpis Krimināllikuma 317.panta prasības, kas nosaka atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Ministrija Ģenerālprokuratūrā vērsusies pamatojoties uz saņemto partijas "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Rīgas domes frakcijas iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamo domes komiteju un sēžu kārtības neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

Iesniegumā norādīts, ka no 17.oktobrī izsludinātās Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtības tika izņemts punkts par NĪN atvieglojumiem Rīgā un arī 5.novembrī sasauktajā Rīgas domes ārkārtas sēde domes priekšsēdētājs izsludinājis pārtraukumu uz nenoteiktu laiku, vienlaikus nenorādot pamatojumu - kādēļ jautājumu nevarētu izskatīt.

Par iesniegumā norādīto situāciju VARAM pieprasījusi Ušakovam sniegt paskaidrojumus, taču, kā norāda ministrijā, "Ušakovs nav sniedzis situācijas paskaidrojumu pēc būtības, kā arī nav informējis par to, kā un kad novērsīs pārkāpumus."

Aģentūrai LETA mērs pauda, ka ir "pateicīgs ministram par šādu soli", jo tas nozīmē, ka viņa rīcība tiks precīzi un tiesiski izvērtēta. "Esmu vairākkārt apgalvojis, ka šāda lēmumprojekta iesniegšana no deputāta Klotiņa puses ir vērtējama kā absolūti bezatbildīga tieši no termiņa viedokļa. Brīdī, kad nav ne mazākā priekšstata par valsts nākamā gada budžetu, kas likumsakarīgi neļauj prognozēt arī pašvaldības budžeta pieņemšanu, būtu pilnīgi bezatbildīgi pieņemt šādu lēmumu ar neskaidru, bet prognozējami lielu ietekmi uz Rīgas domes budžetu," sacīja Ušakovs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka esot aicinājis opozīciju šo jautājumu skatīt vai nu reizē ar pašvaldības budžeta grozījumiem, vai kopā ar nākamā gada domes budžetu, taču neviens no šiem priekšlikumiem neesot akceptēts. "Diemžēl citus ierosinājumus no opozīcijas puses neesmu saņēmis," teica mērs.

Ministrija uzsver, ka pārtraukuma izsludināšanu sēdē uz nenoteiktu laiku spēkā esošie normatīvie akti neparedz. Turklāt, ievērojot tiesisko regulējumu, secināms, ka normatīvie akti nepilnvaro pašvaldības domes priekšsēdētāju arī grozīt izsludināto komitejas darba kārtību vienpersoniski, un komitejas sēdē bija jāizskata visi jautājumi, kas tika izsludināti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtīti deputātiem.

"Jāuzsver, ka ne pašvaldības dome, ne cita pašvaldības institūcija vai amatpersona nav tiesīga pārsniegt savas kompetences ietvarus un rīkoties neatbilstoši likumā un nolikumā noteiktajam. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā," pauž VARAM.

Par turpmāko rīcību Rīgas pašvaldības, tajā skaitā Rīgas mēra, darbības pārraudzībā VARAM lems pēc atbildes saņemšanas no Ģenerālprokuratūras.

Jau vēstīts, ka 5.novembrī Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā tika plānots skatīt jautājumu par NĪN samazināšanu pirmā brīvvalsts laika zemes mantiniekiem, Ušakovs izsludināja pārtraukumu tikai minūti pēc tās sākuma.

Ārkārtas sēdi opozīcija sasauca pēc tam, kad 17.oktobrī, neilgi pirms Finanšu un administrācijas lietu komiteja sēdes šis pats jautājums no darba kārtības tika izņemts un komiteja jautājumu neizskatīja. Toreiz Ušakovs nepaskaidroja, kur tad jautājums "nozudis", vien sacīja, ka "jebkuru darba kārtību var papildināt ar balsojumu, taču šāda piedāvājuma neesot."

Uzsākot ārkārtas sēdi, Ušakovs paskaidroja, ka pagājušās nedēļas komitejas darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts referenta kļūdas dēļ un, ka "dokumentāli ir apliecināts, ka deputātiem un arī ziņotājiem tika izsūtīta mainītā darba kārtība."

Mēra darbību Rīgas domes opozicionāri lūdz izvērtēt VARAM.