Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Starptautiskajai sabiedrībai - gan ANO, gan Eiropas Savienībai (ES) - ir jāreaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Ministrs atgādināja, ka saistībā ar notikušo ir sasaukta ANO Drošības padome.

Tāpat Latvijas pārstāvji mudinās uz aktīvu ES pozīciju. Viņaprāt, ES ir jābūt daudz aktīvākai, formulējot savu pozīciju. "Ja situācija eskalēsies, ES rīcībā ir gan diplomātiskie, gan sankciju instrumenti," norādīja ministrs.

Rinkēvičs arī skaidroja, ka gadījumā, ja Ukrainas parlaments nolems izsludināt karastāvokli valstī, tas nenozīmē kara pieteikumu kādam. Tas nozīmē īpašu juridisku statusu Ukrainas teritorijā, kas vairāk domāts, lai pastiprināti kontrolētu teritoriju un novērstu iespējamās provokācijas. Tas ir Ukrainas suverēns lēmums, uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Kijeva un Rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, kas naktī uz pirmdienu tika sarīkota saistībā ar spriedzes saasināšanos Kerčas šauruma reģionā, pieņemts vienbalsīgs lēmums ieteikt prezidentam uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

"Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot," sacīja Porošenko.

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi,  pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.

Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, "nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību".

Uz augšu