€780 garantētais ienākums - vien populistisks solījums? Itālijas pārbaudījums Eiropas Savienībai (6)

Pagājušonedēļ Itālijas premjerministra vietnieks Luidži di Maio viesa cerības, ka Itālija varētu pārstrādāt budžeta projekta plānu, lai samazinātu plānoto budžeta deficītu. Taču pirmdien Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņoja, ka budžeta prioritātes 2019.gadam jau esot izlemtas. EK draud sodīt Itāliju, ja tā nesamazinās plānoto budžeta deficītu.

EK viceprezidents Valdis Dombrovskis pagājušonedēļ Briselē brīdināja, ka, sekojot pašreizējiem plāniem, Itālija varētu "mēnessērdzīgi iesoļot nestabilitātē". 

Itālijai ir viens no lielākajiem valsts parādiem Eiropā - 131% no IKP (vēl lielāks valsts parāds šajā reģionā ir tikai Grieķijai - 180% no IKP). EK noteiktais slieksnis ir 60% no IKP, taču Itālijas ieplānotais budžets ar lieliem sociālajiem tēriņiem nepalīdzēs samazināt budžeta deficītu.

Lai arī Itālija budžeta plānā 2019.gadam prognozējusi vien 2,4% budžeta deficītu, Brisele uzskata, ka solīto nodokļu samazinājumu un dāsno pabalstu dēļ tas tomēr būs ievērojami lielāks.

Ekonomikas stimulēšana vai tomēr populistiski solījumi?

Itālija ir viena no valstīm, kas pēdējos gados piedzīvojusi populistisko politisko spēku uzvaras vilni. Mateo Salvīni pret imigrāciju noskaņotā "Līga" (bijusī "Ziemeļu līga") vēlas ar nodokļu samazināšanu izpatikt savam nozīmīgākajam atbalstītāju segmentam - uzņēmējdarbībai draudzīgajiem, salīdzinoši turīgajiem valsts ziemeļiem. Savukārt di Maio pārstāvētā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas ir populārāka nabadzīgākajos dienvidos, apsolījusi ārkārtīgi dāsnu pabalstu programmu, kas izmaksās vairākus miljardus eiro. Abu partiju pārstāvji kandidēs maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās Itālijas iedzīvotājiem būs iespēja politiķiem "ielikt atzīmi" par līdz šim dzimtenē paveikto.

Viena no ambiciozākajām budžeta plānā iekļautajām iecerēm ir tā dēvētais pilsoņa ienākums - trūcīgajiem pilsoņiem valsts garantēti minimālie ikmēneša ienākumi apmēram 780 eiro apmērā,

lai cīnītos pret automatizācijas sekām - darbavietu skaita samazināšanos. Plānots arī ļaut iedzīvotājiem pensionēties, lai darba tirgū dotu vietu jauniešiem - grupai, ko bezdarbs skāris vissmagāk.

Itālijas ekonomiskā izaugsme ir ļoti lēna, un pēdējos desmit gados nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits ir trīskāršojies, norāda ziņu aģentūra "Reuters". Itālijas politiskie spēki ir vainojuši Briseles pieprasītos taupības pasākumus pie Itālijas augstā bezdarba līmeņa un ekonomiskās dīkstāves.

Di Maio valsts televīzijā solījis, ka jaunais budžets padarīs Itāliju pārticīgu: "Izlēmīgi rīkojoties, šis budžeta plāns iznīdēs nabadzību." Tomēr skaidrības par to, kur ņemt naudu ārkārtīgi ambiciozā solījuma izpildīšanai, joprojām nav. 

Vai tas atstās iespaidu uz Latviju?

EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka pagaidām neesot vērojama nekāda būtiska  Itālijas situācijas ietekme uz citām eirozonas valstīm. "Protams, mēs rūpīgi turpinām šo situāciju monitorēt. Zināmā mērā tas ir jautājums par kopējo eirozonas stabilitāti un kādu ietekmi varētu atstāt šāda Itālijas valdības rīcība, bet pašlaik nav tiešu indikāciju, ka tam varētu būt nopietna ietekme uz Latviju," portālam TVNET norāda Dombrovskis.

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš norāda, ka vienas eirozonas valsts vilcināšanās mazināt valsts parāda apjomu var atstāt sekas uz visu savienību. "Ja vienai valstij ir pārāk dziļš valsts parāds, tas var negatīvi ietekmēt aizņēmumu likmes, galu galā - arī eiro vērtību," viņš skaidro. "Tas var atstāt iespaidu uz ekonomikām, kas ir otrā kontinenta pusē."

Ja neizdosies panākt vienošanos ar Itālijas valdību, EK varētu nākties atvērt pārmērīga budžeta deficīta procedūru saistībā ar valsts parādu, kas būtu bezprecedenta rīcība.

Starp dzirnakmeņiem

Tomēr situācija ir ļoti sarežģīta un delikāta. Pēc "Brexit" ES zaudēs savu otro lielāko ekonomiku, atstājot Itāliju trešajā vietā pēc Vācijas un Francijas. Tomēr atšķirībā no Lielbritānijas Itālijas ekonomika ir daudz dziļāk integrēta ES, un tā bijusi eirozonas dalībvalsts kopš ekonomikas un monetārās savienības izveidošanas 1999.gadā. Turklāt Itālija ir viena no ES dibinātājvalstīm. 

"Ja Latvija izdarītu šādu pārkāpumu, nebūtu jautājumu - vai nu maināt budžetu, vai arī sākam soda procedūru. Bet šajā gadījumā problēma ir politiska - Itālija ir liela valsts, tās ekonomika arī ir salīdzinoši liela," norāda Kariņš. 

"Pieņemt lēmumu sodīt Itāliju ir grūtāk, jo politiķi apzinās, ka tas uzkarsē ogles pret Eiropu. Valdība saka - lūk, mēs gribējām pazemināt pensionēšanās vecumu, gribējām pacelt minimumu, bet Eiropa neļauj!"

"Kas radīs sliktākas sekas - sodīšana vai nesodīšana?" uzsver jautā Kariņš. "EK ir likumu izpildītājs. Jebkurš EK lēmums ir apstrīdams tiesā. Nebūs tā, ka Itālija pazemīgi maksās sodu, ja tāds tiks uzlikts, - viņi cīnīsies. Līdz šim valstis pēc EK iebildumiem ir meklējušas, ko var mainīt. Bet Itālijas valdība sit dūri galdā un saka - nē, nedarīšu!"

Ja Itālija nepiekāpsies, ES, visticamāk, nāksies meklēt risinājumu, kas ir vienlaikus diplomātisks un stingrs - lai atturētu citas valstis no sekošanas Itālijas piemēram. "Mūsu savienība un valūtas apvienība balstās uz brīvprātību," piebilst Kariņš. "Ļoti grūta situācija. Nezinu, kā tas beigsies, bet tas pašlaik ir viens no mūsu valsts ekonomikas ārējiem draudiem."

Vēl viens interesants jautājums - kā Itālijas valdība izpildītu savus solījumus, ja tā vainu par neizdošanos nevarētu novelt uz ES?