“Uz Itālijas fona ar Gobzemu būs grūti izcelties”

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Starptautiskā kontekstā mēs ne ar ko neizceļamies, par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu premjera amatam izvirzīt "KPV LV" pārstāvi Aldi Gobzemu saka Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras docētājs Māris Andžāns. “Eiropā tradicionālās partijas zaudē atbalstītājus un pie varas nāk populisti.”

“Kārtējais mēģinājums izveidot valdību, un tas ir tikai otrais,” saka Andžāns, minot, ka uz Eiropas fona tas nav nekas īpašs un, piemēram, Zviedrijā ir vēl sarežģītāk.

Tradicionālo partiju popularitātes samazināšanās un populistu nākšana pie varas ir jauna tendence Eiropā.

“Uz Itālijas fona mums ar Gobzemu būs grūti izcelties,” saka politologs, jo Itālijas populistu valdība, kuras priekšgalā ir Džuzepe Konte, konfliktē ar Eiropas Savienības institūcijām par budžetu un migrācijas jautājumiem. Eiropas Komisija nesen pirmo reizi noraidīja kādas dalībvalsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt. Andžāns atgādina, ka arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir jauno spēku politiķis. 2016. gada aprīlī Makrons dibināja partiju  En Marche!

Gobzems būs otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

"KPV LV" parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13.Saeimā.

Politiķiem pagaidām nav izdevies vienoties par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās iesaistīti seši politiskie spēki - "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV).

JKP uzsver, ka valdībā nesadarbosies ar ZZS, tāpēc piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju. Pārējiem politiskajiem spēkiem gan nav būtisku iebildumu pret ZZS iekļaušanu valdībā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2003.gadā Gobzems vien 25 gadu vecumā tika iecelts par Maksātnespējas administrācijas direktoru. Līdz tam bijis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieks, Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu departamenta direktors.

Pirms kļūšanas par Maksātnespējas administrācijas direktoru darbojies arī Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupā.

Gobzems 2008.gadā bija organizācijas "Sabiedrība citai politikai" Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis, bet 2009.gadā no tās izstājies. "Sabiedrība citai politikai" vēlāk bija viena no "Vienotību" veidojošām organizācijām. Savukārt 2013.gadā Gobzems paziņojis, ka nolēmis iesaistīties politikā un piedalīties Saeimas vēlēšanās no toreiz topošās partijas "Latvijas attīstībai".

Savulaik strādājis arī pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča birojā, bet 2008.gadā tika izveidots Gobzema birojs. Savukārt kā advokāts plašāku atpazīstamību Gobzems iemantojis pārstāvot cietušo pusi Talsu traģēdijas lietā, savukārt pāris gadus vēlāk Zolitūdes traģēdijas lietā.

Uz augšu