Krievija ignorē Rietumvalstu aicinājumus atbrīvot Ukrainas karakuģus (5)

Tā ir lielākā krīze Kijevas un Maskavas attiecībās pēc Krimas okupācijas 2014.gadā. Gaidāms, ka incidents novedīs pie jaunām Rietumvalstu sankcijām pret Krieviju.

Svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

VIDEO: Krievijas uzbrukums Ukrainas karakuģiem

Krievija pret Ukrainu un Rietumiem

Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD) apstiprinājis, ka Krievijas robežsargi aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un laiduši darbā ieročus. Dienests norādīja, ka uzsākta krimināllieta par kuģu "pretlikumīgo ieiešanu Krievijas teritoriālajos ūdeņos".

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zahārova apsūdzēja Ukrainu tīšā Krievijas provocēšanā un solīja, ka sniegt paskaidrojumus saistībā ar incidentu tikšot izsaukts augstākais diplomāts Ukrainas vēstniecībā Krievijā.

Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli. Parlamenta sēde, kurā tiks lemts par karastāvokļa noteikšanu. paredzēta pirmdien plkst.16.00 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.

Eiropas Savienība un NATO svētdien aicināja mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudināja Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pirmdien aicināja Krieviju pārstāt provocēt Ukrainu un atdot Ukrainai tās kuģus un karavīrus, kas atradās uz tiem.

"Es nosodu Krievijas spēka pielietošanu Azovas jūrā," tvītoja Tusks. "Krievijas varasiestādēm jāatgriež Ukrainas karavīri un kuģi, kā arī jāatturas no tālākām provokācijām."

"Eiropa būs vienota savā atbalstā Ukrainai," sola Tusks, piebilstot, ka esot apspriedis situāciju ar Porošenko un gatavojoties pirmdien tikties ar Ukrainas prezidenta pārstāvjiem.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis aicinājis Krieviju atbrīvot sagrābtos Ukrainas kuģus un jūrniekus. Viņš aicināja abas puses nekavējoties atvērt dialogu, lai mazinātu spriedzi un atrisinātu situāciju. 

Svētdienas incidents raisa "nopietnus jautājumus, galvenokārt par Krievijas militārā spēka pielietošanu, kas, spriežot pēc mūsu rīcībā esošajiem faktiem, nebija attaisnojama", uzsver Merkeles runasvīrs Stefens Zeiberts.

Krievijas agresiju nosodījušas visas Baltijas valstis. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass pirmdien sasaucis iepriekš neplānotu valdības drošības komitejas sēdi, lai apspriestu Krievijas agresiju pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka Krievija īsteno tiešu un agresīvu karu pret Ukrainu, savukārt Latvijas Ārlietu ministrija nosodījusi Krievijas agresīvo rīcību Melnajā un Azovas jūrā un aicinājusi Krieviju pārtraukt kuģu satiksmes blokādi, garantējot netraucētu jūras satiksmi.

Polija, Dānija un Kanāda nosodījušas Krievijas agresiju.

Situāciju saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs ANO Drošības padome.

Satiksme atjaunota

Pirmdien tika atjaunota jūras satiksme Kerčas šaurumā, ko bija nobloķējis Krievijas kravas kuģis. 

Divpusēji noslēgta vienošanās atļauj Krievijai un Ukrainai pārvietoties pa Azovas jūru, kuras krastos atrodas divas nozīmīgākās Ukrainas ostas.

Aculiecinieks aģentūrai "Reuters" pastāstīja", ka visi trīs Ukrainas kuģi Krimas ostā Kerčā. Kuģi neizskatījās bojāti, norāda aculiecinieks. Vīrieši Krievijas jūras spēku formās vienu no kuģiem apklāj ar tīkliem kamuflāžas krāsās. Ukrainas karavīri nebija redzami.

Ietekme uz Krievijas ekonomiku

Svētdienas notikumi Krečas šaurumā pirmdien izraisījuši rubļa vērtības samazināšanos gan pret ASV dolāru, gan pret eiro. Tirdzniecībā Maskavas biržā dienas vidū ASV dolāra vērtība palielinājās par 0,22 rubļiem - līdz 66,42 rubļiem. Savukārt eiro vērtība pieauga par 0,46 rubļiem, veidojot 75,51 rubli.

Tirgi jūtīgi reaģē uz iespēju, ka pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas. Turklāt naftas cenas samazināšanās padarījusi Krievijas ekonomiku uzņēmīgāku pret šādām svārstībām, skaidro aģentūra "Reuters".