Ukrainas ekonomiskā blokāde Azovas jūrā no Krievijas puses pastiprināsies, iespējamos attīstības scenārijus saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā iezīmē Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras docētājs Māris Andžāns. Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis uzskata, ka militārai eskalācijai starp Ukrainu un Krieviju nav pamata – situācija jārisina diplomātiskā ceļā.
Ukrainai būs grūti uzvarēt šajā konfliktā, jo Azovas jūrā un Melnajā jūrā Krievijas militārais spēks ir varenāks, saka politikas pētnieks. Kerčas šaurums ir ap 45 km garš un šaurākajā vietā ap 4,5 km plats, savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Ukrainai piederošo Krimas Kerčas pussalu no Krievijai piederošās Tamaņas pussalas.
Krievija vēlas ierobežot Ukrainas kuģu kustību un nodrošināt de facto kontroli pār teritorijām, ko uzskata par savām, lai gan no starptautisko tiesību viedokļa Ukrainai uz tām ir pat lielākas tiesības.
Pēc viņa domām, ANO Drošības padomei nav daudz iespēju, kā ietekmēt situāciju, jo pret Krieviju sankcijas, par kuru efektivitāti varētu diskutēt, jau ir noteiktas. Andžāns saka, ka Krievija nodarbojas ar ekonomisko blokādi Azovas un Melnajā jūrā, kavējot ukraiņu kuģu iziešanu jūrā un līdz ar to eksporta iespējas.
Lai gan Ukrainas militārās iespējas ir ierobežotas, valsts amatpersonas ir paziņojušas, ka ies diplomātisko ceļu, aicinot sabiedrotos patrulēt Melnajā jūrā, – tāds būtu viens no risinājumiem, saka politologs Māris Cepurītis.
Pieaugošais saspīlējums liecina, ka Krievijas Federālā drošības dienesta paspārnē esošā Krievijas robežapsardze ir saņēmusi pavēli striktāk kontrolēt Ukrainas kuģu pārvietošanos un trīs kuģu pārņemšana ir politikas, nevis nejaušības rezultāts.
Ar Ukrainas spēkiem situāciju atrisināt nevarēs, un, visticamāk, diplomātiski ietekmēt situāciju, norādot Krievijai uz starptautiskajām tiesībām, palīgā tiks aicinātās Normandijas četrinieka dalībnieces Vācija un Francija. Cepurītis norāda uz to, ka valstu izšķiršanos par lielāku militāro klātesamību Azovas jūrā ietekmēs militārie riski, kas saistīti ar iespējamo kodolraķešu atrašanos Krimas pussalā.
Tomēr Krievijas uzbrukums Ukrainas karakuģiem nav pamats straujai militārai eskalācijai starp valstīm; ja Krievija vēlētos militāru eskalāciju, tai vieglāk to būtu paveikt Doņeckas un Luhanskas reģionos, kur piesegs Krievijas rīcībai ir vietējie separātisti.
Jau vēstīts, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.
Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli. Parlamenta sēde, kurā tiks lemts par karastāvokļa noteikšanu. paredzēta pirmdien plkst. 16.00 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.
Eiropas Savienība un NATO svētdien aicināja mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudināja Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.
Situāciju saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs ANO Drošības padome.
