Eksperts: Krievija pakāpeniski cenšas pārņemt Azovas jūru un radīt Ukrainai ekonomiskus zaudējumus

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: AFP/SCANPIX

Krievija pakāpeniski cenšas pārņemt savā ekskluzīvā kontrolē Azovas jūru un radīt Ukrainai ekonomiskus zaudējumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Hiršs atgādināja, ka karadarbība Austrumukrainā nevienā brīdī kopš 2014.gada pilnībā nav apstājusies, līdz ar to Krievijas agresija pret Ukrainas kuģiem Azovas jūrā ir tikai vēl viena papildu Krievijas-Ukrainas konflikta šķautne.

Saspīlējums Azovas jūrā palielinās jau kopš marta, sacīja eksperts, un Krievija, it kā rūpējoties par sava jaunā tilta uz Krimu drošību, ir nosūtījusi uz Azovas jūru savus karakuģus, aizturējusi uz pārbaudēm un nopratināšanu desmitiem ukraiņu un citu valstu kuģus.

"Pats Krievijas būvētais Kerčas šauruma tilts ir tikai 33 metrus augsts, kas neļauj lieliem kuģiem sasniegt Ukrainas pilsētas Mariupoles ostu. Krievija pakāpeniski cenšas pārņemt savā ekskluzīvā kontrolē Azovas jūru, radīt Ukrainai ekonomiskus zaudējumus, bloķējot tirdzniecību un traucējot zvejniecību," vērtēja Hiršs.

Viņš norādīja, ka Ukraina pret šo Krievijas agresiju viena pati ir diezgan bezspēcīga. "Krimas aneksijas rezultātā Krievija nozaga lielāko daļu Krimā bāzētās Ukrainas flotes. Atlikušie Ukrainas jūras spēki ir nesalīdzināmi vājāki nekā Krievijas. Pret šo Krievijas agresiju Ukraina neko daudz nevar viena pati iesākt. Tādēļ šīs jaunās Krievijas agresijas pret Ukrainu sodīšanai ir svarīga ir Eiropas Savienības (ES) un ASV loma," uzskata Hiršs.

Eksperta ieskatā, līdz ar pieaugošo Krievijas agresiju pret Ukrainu būtu jāseko proporcionālai Rietumu pretreakcijai, piemēram, sankcijām pret Krieviju, sadarbības ar Ukrainu stiprināšanai vai NATO spēku Eiropā stiprināšanai.

Tāpat Rietumiem vajadzētu sūtīt Krievijai signālu, ka agresija nepaliks nesodīta, norādīja Hiršs, piebilstot, ka to, vai rietumvalstis spēs saņemties un vienoties par kopīgu atbildes reakciju, varēs redzēt tuvākajās dienās.

Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.

Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Savukārt pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma.

Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

Uz augšu