Nekustamā īpašuma tirgū šobrīd vērojama aktivitāte, ko veicinājusi iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugums, cenu kāpums īres tirgū, kas nereti pārsniedz kredīta maksājuma summas, kā arī banku interese kreditēt pirkumus jaunajos projektos. Zīmīgi, ka Latvijā, pretēji pasaules tendencēm, pie sava mājokļa steidz tikt tieši tūkstošgades paaudze jeb iedzīvotāji, kuru vecums šobrīd ir ap 30 gadiem, stāsta “KBO” valdes loceklis Oskars Dzirnieks. Kas tad raksturo šo paaudzi kā mājokļa pircējus?
Mileniāļiem jeb paaudzei, kas dzimuši no 1980. gadiem, beidzot ar 2000. gadu sākumu, galvenais dzīves princips ir dzīvot šodien. Šīs paaudzes mājokļa pircējs viegli pieņem lēmumus attiecībā uz mājokļa iegādi, maiņu un kredīta saistībām. Piemēram, viena no pamata prasībām, lūkojoties pēc mājokļa, ir dzīvokļi ar “pilnu apdari”, kas sevī iekļauj aprīkotu sanitārtehnisko mezglu, krāsotas sienas, ieklātu grīdas segumu un uzstādītas iekšdurvis. Šādi dzīvokļi tiek izvēlēti, jo nav papildus jāiegulda laiks un naudas līdzekļi īpašuma uzlabošanai.
Mājokļa atrašanās vieta tiek izvēlēta pēc principa: nokļūt it visur pēc iespējas ātrāk. Ne mazāk svarīgs faktors ir velo novietnes un atsevišķas telpas to glabāšanai, kā arī laba sabiedriskā transporta infrastruktūra.
Lai arī šai paaudzei ir savas automašīnas, kā ikdienas pārvietošanās līdzeklis pa pilsētu nereti tiek izvēlēts dabai draudzīgāks un ekonomiskāks variants. Arī dabas tuvums nav mazsvarīgs – apkārtnē jābūt kādai vietai, kur pastaigāties vai pavadīt laiku ar ģimeni. Šo pieprasījumu noteikti ir veicinājusi kopējā veselīgā dzīvesveida kustība visā pasaulē.
Turklāt zaļā un veselīgā dzīvesveida jēdzieni mūsdienās ietver arī rūpes par vidi un savu veselību visdažādākajās formās, sākot ar brīvā laika pavadīšaus, esot fiziski aktīvam un izvēloties ekoloģiski nekaitīgus pārvietošanās līdzekļus, beidzot ar paša mājokļa tehniskajiem un arhitektoniskajiem risinājumiem.
Ja vecākajai paaudzei ir svarīgs plašums, tad tūkstošgades paaudze lūkojas pēc funkcionāla plānojuma. Tas nozīmē, ka viesistaba var būt apvienota ar dzīvojamo istabu, bet tās iekārtojums paredz iespēju izvietot visas nepieciešamās mēbeles – gan ēdamgaldu, gan ģimenes dīvānu un tamlīdzīgi.
Atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, tūkstošgades paaudze jeb mileniāļi ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās daudz vairāk laika labprāt pavada ārpus mājas, tāpēc vēlme nepārmaksāt par lieku kvadratūru ir viens no racionāliem argumentiem, lūkojoties pēc mājokļa. Tikpat liela nozīme kā plānojumam, ir arī mājas energoefektivitātes rādītājiem, tāpēc šobrīd, daudzos jaunajos projektos tiek izveidotas gaisa rekuperācijas sistēmas, kas ļauj taupīt energoresursus pieplūstošā gaisa apsildei aukstajā laikā un atdzesēšanai siltajā periodā. Šādas sistēmas pirms desmit gadiem celtajās daudzdzīvokļu mājās visdrīzāk neatradīsiet, taču jaunās paaudzes pircēji to pieprasa, un nekustamo īpašumu attīstītājiem ir jāseko līdzi visām šīm tendencēm, lai piedāvājums apmierinātu pieprasījumu.
Lai mājoklis šodien kalpotu kā laba investīcija nākotnē, ir svarīgi pievērst uzmanību visiem risinājumiem, kas nodrošina labu mikroklimatu un ļauj samazināt ikmēneša uzturēšanas izmaksas. Tieši tāpēc šodienas dzīvokļa pircējs visbiežāk pirms lēmuma pieņemšanas konsultējas ar sertificētiem ekspertiem, kas sniedz savu atzinumu par īpašuma kvalitāti, kā arī ar ģimeni vai draugiem. Nekustamā īpašuma pircēji cenšas nodrošināties, lai īpašums būtu likvīds arī nākotnē – lai to var viegli pārdot vai izīrēt. Tūkstošgades paaudze vairs nepērk īpašumu ar domu, ka tās būs viņu “mūža mājas”, jo apzinās, ka kādā dzīves posmā racionālāk ir uzturēt mazāku mājokli, bet, pieaugot ģimenei, to nomainīt pret lielāku.
Vērtējot tendences nekustamā īpašuma tirgū, kopumā jāsaka, ka vēl aizvien ir vērojams piedāvājuma trūkums dzīvokļiem ar kompaktu kvadratūru un racionālu, pārdomātu plānojumu. Pievilcīgākajos projektos dzīvokļi tiek rezervēti jau būvniecības stadijā, taču runāt par nekustamā īpašuma burbuli nebūt nav pamata, jo būvniecības apjomu ziņā neesam tur, kur bijām pirms desmit gadiem.
