Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja un Ārlietu komiteja otrdien kopīgā paziņojumā nosodījušas Krievijas agresiju pret Ukrainu un aicinājušas pastiprināt NATO klātbūtni Melnajā jūrā.
Lietuva aicina pastiprināt NATO klātbūtni Melnajā jūrā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Abu komiteju paziņojuma tekstu publiskojuši to vadītāji Vītauts Baks un Juozs Bernatonis, bet Ārlietu komitejas deputāts Emanuelis Ziņģeris to nodevis Ukrainas vēstniekam Viļņā Volodimiram Jacenkivskim.
Šai dokumentā Krievija aicināta nekavējoties izbeigt provokatīvas darbības pret Ukrainu, atdot tai svētdien aizturētos kuģus, atbrīvot ukraiņu jūrniekus un kompensēt radušos zaudējumus, kā arī nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu nokļūšanu Azovas jūrā, kā to paredz starptautisko tiesību normas.
"Komitejas aicina NATO pastiprināt klātbūtni Melnajā jūrā un vēršas pie Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES institūcijām un aicina paplašināt politiskās un ekonomiskās sankcijas Krievijas Federācijai, kas tai noteiktas par agresiju pret suverēno Ukrainas valsti," norādīts paziņojumā.
Ukrainas vēstnieks pateicies Lietuvai par atbalstu.
Vaicāts, kāda palīdzība Kijevai šobrīd visvairāk būtu vajadzīga, vēstnieks norādījis uz tā dēvēto Māršala plānu Ukrainai - iniciatīvu par ES finansiālo atbalstu Ukrainai, ko pērn izvirzīja bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus.
"Mēs šo plānu uzlūkojam kā labi padarītu Lietuvas mājasdarbu. Lietuvieši, palīdzot mums īstenot to, kas ietverts šai dokumentā, norādījuši ne tikai to, kas mums darāms, bet arī to, kādas kļūdas nepieļaut reformu ceļā," otrdien preses konferencē uzsvēris diplomāts.
Kā savukārt atzinis Ziņģeris, tagad kļuvis skaidrs, ka Krievijas patiesais mērķis, ceļot tiltu pār Kerčas šaurumu, bijis sagrābt Azovas jūru.
"Mēģinājumi slēgt šaurumu vai neļaut braukt kuģiem ir patiesā taktika, kādēļ uzcelts šis tilts. Varam redzēt jaunu okupācijas un agresijas posmu, kas netiek maskēts ne ar kādiem zaļajiem cilvēciņiem," izteicies Ārlietu komitejas deputāts.
Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Kad Ukrainas kuģi pēc incidenta devušies atpakaļ uz Odesu, Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Otrdien Krievijas tiesa Krimā uz diviem mēnešiem apcietinājusi trīs no svētdien sagūstītajiem ukraiņu jūrniekiem.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstīja rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.