Pasaulē pazīstamais lietuviešu dzejnieks, publicists un tulkotājs, Lietuvas Nacionālās prēmijas laureāts Toms Venclova (Tomo Venclovos) pēc vairāk nekā 40 emigrācijā Amerikas Savienotajās Valstīs pavadītiem gadiem gatavojas atgriezties Lietuvā. Kā ziņu aģentūrai BNS apliecinājis pats dzejnieks, pārcelšanās uz Viļņu paredzēta jau tuvākajā laikā.
"Kopā ar sievu tikko nopirkām dzīvokli Viļņas centrā. Jau sešus gadus esmu Jeila universitātes emeritētais profesors, proti, vairs nepasniedzu un man vairs nav tiešu pienākumu pret studentiem. (..) Ar ASV neesmu cieši saradis, lai arī tur man dzīvo bērni un mazbērni, - allaž esmu vairāk mīlējis Eiropu, cenšoties te pavadīt teju pusi sava laika," viņš stāstījis.
Venclova atzinis, ka akadēmiskus piedāvājumus Lietuvā pagaidām nav saņēmis un nav arī meklējis, gatavojoties pārtikt no savas radošās darbības un pensijas.
"Domāju tāpat kā agrāk rakstīt un izdot grāmatas, darboties presē - ne tikai lietuviešu presē. Mūs ar sievu ļoti valdzina Viļņas intensīvā kultūras dzīve - teātri, izstādes, koncerti, tā ir interesantāka nekā Ņūheivenā, lai gan tur ir Jeila universitāte un labi muzeji," izteicies dzejnieks.
Pēc Venclovas teiktā, Ņūheivena ir aptuveni Klaipēdas lieluma pilsēta un viņam tā liekas par mazu, savukārt Ņujorku viņš tā arī nav iemīlējis un tur dzīvot negribētu, lai gan šo pilsētu labi pazīst.
"Viļņa ir tieši tik liela, cik vajag, turklāt šeit es ik dienas redzu pirmšķirīgu arhitektūru, kas man ir tik nozīmīga,"
viņš uzsvēris.
81 gadu vecais dzejnieks piebildis, ka tāli ceļojumi viņu joprojām nenogurdina - nesen viņš atgriezies no Ķīnas, pērn bijis Etiopijā un Tanzānijā, un arī Ameriku iecerējis apmeklēt bieži.
Par dzejnieku
Toms Venclova dzimis 1937. gadā padomju rakstnieka un politiskā darbinieka Antana Venclovas ģimenē. 1960. gadā beidzis lietuviešu filoloģijas studijas Viļņas universitātē un jau ap šo laiku kļuvis par klaji opozicionāru figūru padomju režīmam un saskāries ar regulārām publicēšanās grūtībām. Vairākus gadus nodzīvojis Krievijā, iepazinies ar daudzām padomju varas neatzītām krievu kultūras personībām, tostarp Annu Ahmatovu un Borisu Pasternaku, tuvu sadraudzējies ar vēlāko Nobela prēmijas laureātu literatūrā Josifu Brodski. Piedalījies Lietuvas Helsinku grupas dibināšanā un darbībā. 1977. gadā Venclova emigrējis uz ASV, kur strādājis Bērklijas, Ohaio un Jeila universitātēs.
Pirmais Venclovas dzejas krājums "Valodas zīmes" iznācis 1972. gadā, bet 1977. gadā Rietumos izdota dzejas izlase "98 dzejoļi". Kopumā viņam iznākuši vairāk nekā divdesmit dzejas, eseju un publicistikas krājumi. Īpaša Venclovas jaunradē ir Viļņai - viens no viņa pazīstamākajiem darbiem ir kopā ar vēlāko Nobela prēmijas laureātu Česlovu Milošu 1978. gadā sarakstītais "Dialogs par Viļņu" un 2006. gadā iznākušais ar Viļņu saistītu personību biogrāfiju krājums "Viļņas vārdi".
2000. gadā Venclova saņēmis Lietuvas Nacionālo kultūras un mākslas prēmiju, 2013. gadā kļuvis par Viļņas goda pilsoni un pēdējos gados aizvien vairāk laika pavada Lietuvā.
