Eirāzijas ledus laikmeta dēļ izmira Sibīrijas vienradži (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pavel Kosintsev/Nature Ecology & Evolution (2018)

Antīka degunradžu suga, ko dēvē par Sibīrijas vienradžiem, Eirāzijas stepes bradājuši krietni ilgāk, nekā uzskatīts iepriekš.

Kā rakstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Ecology and Evolution”, Sibīrijas vienradži “Elasmotherium sibiricum” izmira pirms aptuveni 35 tūkstošiem gadu.

Reiz pasaulē bija vismaz 250 degunradžu sugu, bet mūsdienās ir atlikušas vairs tikai piecas. Pētnieki uzskata, ka Sibīrijas vienradži bija viena no pēdējām degunradžu sugām, kas izmira.

Līdz šim gan zinātnieki strīdējās par šo īpatņu saistību ar citām degunradžu sugām, tomēr jaunā ģenētiskā analīze, kas bija daļa no pētījuma, palīdzēja tikt skaidrībā.

“Sibīrijas vienradža senči pirms 40 miljoniem gadu atšķēlās no citiem degunradžiem, kas toreiz dzīvoja. Tas padara Sibīrijas vienradzi par daudz tālāku Āfrikas baltā degunradža radinieku nekā cilvēku no pērtiķa.”

Sibīrijas vienradzis izskatījās pēc milzīga bifeļa ar masīvu ragu, kas slējās no tā purna, un pieauguša īpatņa svars varēja pārsniegt pat 3,5 tonnas. Miljoniem gadu šie zīdītāji bradāja Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas un Ziemeļķīnas stepes.

Zinātnieki iepriekš sprieda, ka Sibīrijas vienradži izzuda pirms 200 tūkstošiem gadu, bet pēdējie pētījumi liecina, ka šie dzīvnieki vēl bija sastopami uz zemes pirms 35 tūkstošiem gadu.

Foto: Pavel Kosintsev/Nature Ecology & Evolution (2018)

Lai nonāktu pie šī atklājuma, zinātniekiem bija jāizanalizē 23 dažādu Sibīrijas vienradžu atliekas.

Zinātnieki arī izvirzīja hipotēzi, ka pie šīs sugas izmiršanas varētu nebūt vainīgs cilvēks, bet gan ledus laikmets.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu