Saeima neturpinās darbu pie strīdīgajiem LELB likuma grozījumiem

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien lēma neturpināt darbu pie grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

LELB likuma grozījumi paredzēja papildināt likumu ar preambulu par LELB darbības nepārtrauktību Latvijā. Deputāti un uzaicinātie institūciju pārstāvji sēdē uzsvēra likumprojektā esošās pretrunas un aicināja pārdomāt citus iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai, piemēram, jauna likumprojekta izstrādi.

LELB likuma grozījumi iepriekš izraisīja plašus strīdus, izskanot gan pārmetumiem, ka tā ir iejaukšanās baznīcu nekustamo īpašumu tiesību strīdos, gan arī atbalsts LELB.

Vienlaikus deputāti vienojās, ka turpinās darbu pie Reliģisko organizāciju likuma grozījumiem. Grozījumi paredzēti, lai izpildītu šī gada aprīļa Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošām Satversmei atzina vairākas Reliģisko organizāciju likuma normas, tostarp, atsevišķus ierobežojumus jaunu reliģisku savienību veidošanai Latvijā.

Satversmes tiesas spriedums pēc būtības maina līdz šim pastāvējušo kārtību valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, izbeidzot atšķirības attiecībā uz draudžu reģistrāciju, juridiskās personas statusa iegūšanu un organizāciju tiesību un pilnvaru apjomu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Par Reliģisko organizāciju likuma grozījumu pārņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.

Kopumā 13.Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Saeimas kārtības rullis paredz - ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma.

Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti.

Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

Uz augšu