"Nāves loterija": viņi izvēlējās nevakcinēt savus bērnus (96)

“Bērna ķermenī plīst asinsvadi. Rodas asinsizplūdums galvas smadzenēs un acīs. Lūst ribas, un bērns pārstāj elpot,”  bērnu infektoloģe un Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) apraksta 3 mēnešus veca nevakcinēta bērna nāvi, kas iestājusies garā klepus dēļ.

Kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), garo klepu ierosina baktērija, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Ar šo slimību galvenokārt slimo bērni 1-5 gadu vecumā, taču ar to var saslimt arī jaunieši un pieaugušie. Pret garo klepu, tāpat kā pret daudzām citām smagām slimībām, ir izgudrotas vakcīnas, kuras Latvijā ir iespējams saņemt bez maksas. Taču vecākiem ir tiesības neļaut bērnu vakcinēt, bet, kā skaidro SPKC un mediķi, lēmums atteikties no vakcīnām ir milzīga atbildība sava bērna priekšā.

Profesore Zavadska norāda: sava daļa atbildības gulstas arī uz mediķu pleciem. Ārstiem ir kārtīgi jāizskaidro vecākiem vakcīnu nozīmība un jāpastāsta, ar ko vecāki riskē, bērnus nevakcinējot. Līdzīgās domās ir arī citi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti, kuri nule vērsušies pie sabiedrības ar atklātu vēstuli.

“Ir slimības, kuras nav iespējams izārstēt, bet ir slimības, kuras šodien, 21.gadsimtā, ir iespēja ne tikai izārstēt, bet arī novērst risku ar tām saslimt. Atsakoties no vakcinācijas, atkāpjoties no drošām, pārbaudītām un efektīvām ārstnieciskajām vadlīnijām, tieši mēs, pieaugušie un profesionāļi, apdraudam bērna dzīvību un bērna tiesības uz veselīgu dzīvi.

(..) Uzskatām, ka tā ir visas sabiedrības līdzatbildība, jo sevišķi medicīnas darbinieku kompetence un pienākums izskaidrot vecākiem iespējamos riskus,” teikts BKUS vēstulē.

“Kāpēc riskēt ar savu bērnu dzīvību? Kāpēc meklēt attaisnojumu bezdarbībai un apšaubīt vakcinācijas drošumu un efektivitāti? Cik bērniem vēl ir jāzaudē veselība vai pat dzīvība, lai mēs noticētu vakcinācijas efektivitātei un apzinātos kļūdaino lēmumu sekas?” retoriski vaicā BKUS ārsti.

VIDEO: BKUS par vakcīnu nozīmi

Jau kopš vakcīnu izgudrošanas daļa sabiedrības pret potēm attiekusies skeptiski, kā argumentus minot, viņuprāt, nepietiekamos pētījumus par vakcīnu iedarbību un iespējamos blakusefektus. Eļļu ugunij mūsdienās pielej arī Internetā atrodamās dažnedažādās sazvērestības teorijas, uz kurām balstoties, daļa vecāki lemj par savu bērnu veselību.

SPKC dati liecina, ka visaktīvāk vecāki savus bērnus Latvijā vakcinē pret tādām slimībām kā B hepatīts, difterija, tuberkuloze, garais klepus, poliomielīts u.c., taču vien dažas vakcīnu aptveres sasniedz 100% slieksni. Visretāk Latvijā bērni, precīzāk, meitenes, tiek vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi.

Kā skaidro SPKC, CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi, un vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas.

Savukārt augsta riska tipi var veicināt izmaiņas gļotādas šūnās, kas izraisa priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips – aptuveni 72% no visiem dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju gadījumiem saistīti tieši ar šiem CPV tipiem.

CPV ir ļoti plaši sastopams, un ar to ikviens var viegli inficēties. Šie vīrusi tiek pārnesti tieša kontakta, tai skaitā dzimumkontaktu, laikā. Visaugstākā CPV infekcijas sastopamība ir gados jaunām sievietēm - līdz 25 gadu vecumam.

2010.gadā Latvijā tika sākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret CPV, taču jaunākie dati rāda, ka vien aptuveni puse vecāku piekrīt vakcinēt savas meitas pret šo vīrusu. Vaicāta par iemesliem, kādēļ šīs vakcīnas aptvere ir tik zema, SPKC Sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere min faktu, ka vakcīna pret CPV vīrusu ir salīdzinoši jauna un sabiedrībā trūkst zināšanu par šīs vakcīnas nozīmību.

Centrs uzsver: nav nekādu zinātnisko pamatojumu vai pierādījumu, ka vakcinācija pret CPV izraisa neauglību vai autoimūnās slimības.

Lai vecāku vidū veicinātu informētību par CPV un vakcīnu pret šo vīrusu, centrs veselības aprūpes speciālistiem ir organizējis vairākus bezmaksas seminārus “Aicini vakcinēties pret CPV, izglāb dzīvību!”, kurus apmeklējuši vairāk nekā 300 speciālistu.

Tāpat SPKC sadarbībā ar Veselības ministriju pirms dažiem gadiem sāka plašu sabiedrības informēšanas kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas” ar mērķi likt vecākiem aizdomāsies par savu meitu veselību.

SPKC nenogurstoši strādā arī pie sabiedrības izglītošanas par citām smagām slimībām un vakcīnām, kas mūs un bērnus var pasargāt no dažādām kaitēm.

Iestājoties aukstajai sezonai, SPKC aicina iedzīvotājus, it sevišķi vecākus, aizdomāties arī par vakcināciju pret gripu.  Centrs norāda, ka bērni no 6 līdz 24 mēnešu vecumam ietilpst tajā grupā, kurai ir augsts gripas komplikāciju risks, jo bērniem šajā vecumā vēl nav izveidojusies imunitāte ne pret vienu no gripas vīrusiem.

Taču, kā norāda Tettere, Latvijas iedzīvotāju vidū vakcinēšanās pret gripu nav tik izplatīta kā vakcinēšanās pret ērču encefalītu, kā iemeslu minot faktu, ka ērci cilvēki saredz kā reālu, fizisku apdraudējumu, taču gripas vīruss ir un paliek cilvēka acij nesaredzams un līdz ar to maldīgi šķiet mazāk bīstams.

Tomēr SPKC dati pierāda pretējo - pagājušajā sezonā no gripas izraisītajām komplikācijām mira vairāki desmiti cilvēku.

Infektoloģe Zavadska skaidro: mazu bērnu un grūtnieču veselība attiecībā uz gripu ir īpaši trausla. Ne velti tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu 100% vai 50% apmērā.

“Vakcinējoties māte pasargā gan sevi, gan gaidāmo mazuli. Kad mātes organismā pēc vakcīnas saņemšanas veidojas antivielas, tās caur placentu saņem arī bērns. Tas ne vienmēr pilnā apmērā notiek ar imunitāti, ko māte ieguvusi, vakcinējoties pirms grūtniecības sākuma. Taču grūtniecības laikā saņemtās antivielas spēj pasargāt bērnu no gripas pirmos sešus mēnešus pēc piedzimšanas. Vēlāk tās pakāpeniski zūd. Savukārt, ja gripas sezonas sākums iekrīt laikā, kad bērnam jau ir seši mēneši, viņš pats var saņemt vakcīnu,” skaidro ārste.

“Dažkārt cilvēki domā, ka gripas vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu, taču inficēties no vakcīnas nav iespējams! Tajā nav nekā, kas varētu ierosināt saslimšanu. Otrs maldīgs priekšstats ir, ka gripas vakcīna var palīdzēt pret visiem sezonas vīrusiem… Tā nav.

Taču jāatceras, ka gripa ir viena no nopietnākajām sezonas infekcijām, kuras dēļ varam zaudēt arī pilnīgi veselus cilvēkus. Visas Latvijā pieejamās vakcīnas ir nedzīvas, proti, to sastāvā ir pavisam maza daļiņa no mikroba un tās ir pilnīgi drošas gan grūtniecēm, gan cilvēkiem ar imūnsistēmas traucējumiem,” stāsta Zavadska.

Tāpat gripas vakcīna nevar sabojāt imunitāti. Ar vakcīnas palīdzību mēs imūnsistēmai parādām, kā izskatās ienaidnieks, un tas notiek ārkārtīgi maigā veidā. Lai atpazītu pretinieku, imūnsistēmai jāatceras pavisam maza, vīrusam raksturīgākā un specifiskā daļiņa. “Padomājiet, ar kādu mikrobu daudzumu ikdienā satiekas mazs bērns, kurš īpaši nerūpējas par higiēnu, rāpo pa grīdu bērnudārzā, apmeklē publiskus pasākumus! Ik uz soļa ir mikrobi, kas spējīgi ierosināt dažādas slimības, bet bērna imūnsistēma gandrīz vienmēr tiek ar to galā. Vakcīna ir miljonā daļa no tā visa! Vakcīnas mūsdienās ir visvairāk pētītais medikaments,” skaidro Zavadska.

Ar gripu visvairāk slimo tieši bērni – sezonā saslimst katrs trešais. Viņi gripas vīrusu izdala ilgāk – līdz pat 10-20 dienām, kamēr pieaugušie aptuveni septiņas dienas. Turklāt bērni ir neuzmanīgāki attiecībā uz higiēnu un tuvāk komunicē, tādēļ viņi ir lielākie gripas izplatītāji, kas to ātri nodod ne vien vienaudžiem, bet arī vecākiem un vecvecākiem.

Citu valstu pieredze pierāda, ka, vakcinējot bērnus pret gripu, gripas izplatība būtiski samazinās arī pieaugušo un vecu cilvēku vidū. Ik gadu, pateicoties vakcinācijai, pasaulē izdodas pasargāt vairāk nekā 2,5 miljonus bērnu dzīvību, norāda SPKC.

Dažreiz dzirdam apgalvojumus, ka bērns pret konkrētu slimību nav jāvakcinē, jo Latvijā ar šo slimību jau gadiem nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Taču arī šis arguments neiztur kritiku. SPKC uzsver: mūsdienās neviena valsts nav izolēta, infekcijas slimības nerespektē valstu robežas, un saslimšanas gadījumi var tikt ievesti no pasaules teritorijām, kurās turpinās šo infekciju izplatīšanās.

Piemēram, Tadžikistāna, tāpat kā daudzas citas valstis, 2002.gadā tika sertificēta kā no poliomielīta brīva valsts. Tomēr 2009.gada beigās Tadžikistānā no Indijas tika ievests poliomielīta vīruss, kas 2010.gadā izraisīja poliomielīta uzliesmojumu, un tika reģistrēti 460 saslimšanas gadījumu. Šāds uzliesmojums izskaidrojams ar to, ka vakcinēto skaits pret poliomielītu Tadžikistānā nebija pietiekams, lai nepieļautu infekcijas atgriešanos un izplatīšanos.

SPKC aicina vecākus savu viedokli par bērnu vakcināciju rūpīgi izsvērt un balstīt uz zinātniski pamatotu informāciju. “Tā ir liela atbildība: pieņemt lēmumu atlikt vai atteikties no vakcinācijas, kas var ietekmēt bērna dzīvi,” secina centrs.