Ir pierādīts, ka masīvie kruīzu kuģi ievērojami piedalās gaisa piesārņošanā – viens kruīza kuģis dienā gaisā nogādā tik daudz izmešu, cik miljons automašīnu. Tomēr kāda Norvēģijas kruīzu kompānija nolēmusi problēmu risināt un savus kuģus darbināt ar beigtām zivīm, vēstīts izdevumā "Science Alert".
Jā, beigtām zivīm. Lai cik tas izklausītos dīvaini, ir zinātniski pierādīts, ka šāda metode ir pārsteidzoši efektīva – īpaši tādās valstīs kā Norvēģija, kur zivju netrūkst, jo zivju industrija saražo pietiekami daudz atkritumu, ko var pārvērst par leģitīmu degvielu jeb šķidro biogāzi.
Šķidro biogāzi var radīt, sajaucot nevajadzīgās zivju daļas ar citiem organiskajiem atkritumiem, piemēram, koka skaidām. Kad organiskā mikstūra sadalās bez skābekļa klātbūtnes, rodas citas gāzes, kas lielākoties sastāv no metāna un ogļskābās gāzes, ko vēlāk var attīrīt un pārvērst izmantojamā degvielā.
“To, ko daudzi redz kā problēmu, mēs uztveram kā resursu un risinājumu. Izmantojot biogāzi, lai darbinātu kruīzu kuģus, mēs būsim pirmā kompānija, kas šādā veidā lieto biodegvielu,” teica kompānijas izpilddirektors Daniels Skjeldams (Daniel Skjeldam).
Kompānijas pārstāvji stāsta, ka pirmais, ar biodegvielu darbinātais kruīza kuģis, jūrā tiks palaists 2019. gada sākumā. Savukārt 2021. gadā jūrā kuģošot jau seši ar biodegvielas, bateriju un šķidras dabasgāzes kombināciju darbināti kuģi.
Lai cik skaisti tas izklausītos, tomēr tam ir arī sava ēnas puse. Vispirms, šādas degvielas ražošanas process ir ārkārtīgi smakojošs pat tad, ja procesā neizmanto beigtas zivis. Sadalīšanās procesā rodas neliels daudzums ūdeņraža sulfīda, kas ož pēc puvušām olām.
Otrkārt, ražošanas process nav nemaz tik “zaļš”, jo tajā rodas ogļskābā gāze, tiesa, ne tik lielos daudzumos kā citos degvielas ražošanas procesos.
