TVNET Gruzijā: Staļina mīļākā dziedinātava, dinozauri un Napoleona maska

Ar ko gan Gruzija tik ļoti saista, ka gribas tur atgriezties atkal? Laika jau ar to, ka Gruzijā jūties kā mājās. Gruzīni cenšas darīt visu iespējamo, lai iepriecinātu tūristus un liktu viņiem justies labi. Ja baro – tad tik garšīgi, ka gandrīz nav iespējams nepārēsties. Ja ved rādīt dabas skaistumu – tad tiek izdarīts viss no vietējiem atkarīgais, lai jums par redzētu paliktu tikai vispatīkamākās atmiņas.

Daudzi vidēja un vecākā gadagājuma Gruzijas iedzīvotāji brīvi runā krievu valodā, tomēr arī tie, kas krievu valodu nepārvalda pārāk labi, nekautrējas mēģināt šajā valodā sazināties ar ciemiņiem. Gandrīz visi vietējie ar mums komunicēja tā, it kā mēs būtu pazīstami jau ilgus gadus – draudzīgi, bez jebkāda saspringuma, un smaidot.

Man šķita, ka mūs, tūristus no Latvijas, gruzīni uzņem īpaši atsaucīgi – kā bijušos tautiešus. Daži pat interesējās par darba iespējām Latvijā ziemas sezonā, kamēr tūrisms Gruzijā pieklusis.

Viena no Gruzijas ceļus raksturojošajām iezīmēm – daudz klaiņojošu suņu. Tie nāca mums klāt visās vietās, kur mēs bijām piestājuši. Mūsu gide Marika šos suņus regulāri baroja ar līdzpaņemto hačapuri.

Vienā reizē – mēs ceļā sastapām lācēnu. Tas skraidīja pa šoseju, diedelēja ēdienu un izskatījās pavisam pieradināts. Gide Marika, kurai lācēns arī nedaudz iekampa ceļgalā, sāka bažīties par to, kāds liktenis dzīvnieku sagaida tad, kad viņš būs pieaudzis.

Izrādījās, ka lācēns zaudējis savu māti, un kopš tā laika viņš ir dzīvo kopā ar cilvēkiem. Kas gan dzīvnieku sagaida nākotnē – izaugs, kļūs bīstams un nāksies nošaut? Vai tomēr nonāks zooloģiskajā dārzā? - diemžēl šie mūsu jautājumi paliek bez atbildēm.

Sataplija: Juras perioda parks

Ja jūs uz Gruziju dodaties galvenokārt krāšņu skatu dēļ, tad noteikti iesaku apmeklēt Sataplijas dabas parku Imeretijas reģionā. Šo dabas parku vietējie iedzīvotāji mēdz dēvēt arī par Juras perioda parku. Viens no šī parka galvenajiem tūristu apskates objektiem ir dinozauru pēdu nospiedumi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

Parkā ir arī ļoti skaists mežs, kurā izvietotas dažādas dinozauru skulptūras, ala, kas ir izgaismotas vairāku simtu metru garumā, kā arī brīnišķīgs skatu laukums ar stikla grīdu, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Kutaisi.

Pa skatu laukuma stikla grīdu staigāt nemaz nav bailīgi, jo tā ir tik ļoti saskrāpēta, ka kļuvusi gandrīz necaurredzama.

Sataplijas dabas parku iespējams izstaigāt stundas, pusotras laikā – šī ir piemērota vieta arī bērniem.

Sataplijas alu ieteicams aplūkot pirms grandiozās Prometeja alas, kas atrodas pavisam netālu. Ja jūs rīkosieties otrādi, tad ikviena ala pēc Prometeja alas jums vairs neliksies pārāk iespaidīga.

Prometeja ala

Prometeja ala, kas pazīstama arī Kumistavi ala, tiek uzskatīta vienu no Rietumgruzijas galvenajām “pērlēm”, ir viena no garākajām karsta alām Eiropā. Alas kopējais garums ir aptuveni 11 kilometri, tomēr tūristiem pieejams vien 1,6 kilometrus garš posms.

Ala tika atklāta 1984.gadā, bet tūristiem tā pieejama kopš 2011.gada. Alu Prometeja vārdā ierosināja nosaukt bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Gruzīnu mītos tiek minēts milzis-varonis Amirani, kurš, līdzīgi Prometejam, meta izaicinājumi dieviem, par ko viņš tika sodīs un iekalts ķēdēs pie kalna.

Tūristiem ir izvēle – izstaigāt pieejamo alas posmu kājām vai arī doties izbraucienā par pazemes upi. Protams, ir iespējams apvienot arī abus variantus. Ieeja alā pieaugušajiem maksā aptuveni septiņus eiro, bet bērniem – uz pusi mazāk.

Mēs izvēlējāmies pastaigu. Mūs apbūra pazemes pasaules skaistums, ko izceļ daudzkrāsains apgaismojums. Īpašu noskaņu rada arī klasiskā mūzika, kas tiek atskaņota alā. Mums atklājās iespaidīgas zāles, pilnas ar dažādu formu stalaktītiem un stalagmītiem.

Prometeja alā ir mitrs un vēss – gaisa temperatūra alā visu gadu ir 14 grādi pēc Celsija.

Staļina mīļākā dziedinātava

Gruzijas kūrortpilsētā Ckaltubo mēs ierodamies vakarā, kad ir jau satumsis. Viena no pirmajām ēkām, ko mēs ieraudzījām, bija milzīga staļinisma ampīra stilā celta ēka ar uzrakstu “Avots Nr.6”.

Kā izrādās, šajā ēkā atrodas Ckaltubo lielākais radona vannu komplekss, kurā ārstējas vietējo sanatoriju pacienti.

Ckaltubo komplekss tika izbūvēts īpaši par godu Josifa Staļina vizītei 1951.gadā.

Tamlīdzīgas ārstniecības iestādes Ckaltubo ir kopumā četras. Pilsētā darbojas arī 19 sanatorijas un divi pansionāti.

Ckaltubo kļūšana par PSRS mēroga kūrortpilsētu notika lielā mērā tieši pateicoties Staļinam. Pēc pilsētas apmeklēšanas 1931.gadā, viņš pieņēma lēmumu pārvērst Ckaltubo par kūrortpilsētu, pašam lielā mērā kontrolējot plānošanas un būvniecības procesu.

Visaktīvāk kūrortpilsēta attīstījās no pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākuma līdz septiņdesmito gadu sākumam. Šajā periodā Ckaltubo un Maskavu pat savienoja tiešais dzelzceļa maršruts.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma, grūti laiki piemeklēja arī kūrortu. Šā gadsimta sākumā infrastruktūra tika atjaunota, tomēr apmeklētāju skaits vairs nav tik liels kā kādreiz.

Dadiani pils un Inguri HES

Megrelija ir viens no nedaudzajiem reģioniem pasaulē, kur iespējams vienas dienas laikā gan nodarboties ar kalnu slēpošanu, gan izpeldēties jūrā.

Vienu no galvenajiem Megrelijas apskates objektiem - seno Hobi klosteri – mums laika trūkuma dēļ neiznāca apmeklēt. Toties mēs apmeklējām Megrelijas aristokrātu dzimtas Dadiani pils kompleksu Gruzijas pilsētā Zugdidi.

19.gadsimta septiņdesmitajos gados izbūvētajā kompleksā atrodas pils un baznīca, kā arī muzejs un botāniskais dārzs.

Lielākā daļa muzeja eksponātu ir dažādas Dadiani dzimtai piederējušas lietas – mēbeles, grāmatas, trauki, gleznas un ieroči. Tomēr viens no muzeja interesantākajiem eksponātiem ir Napoleona Bonaparta pēcnāves maska. Kā izrādās, Dadiani bijuši rados ar pašu Napoleonu.

Muzejā glabājas arī Jaunavas Marijas svētbilde, kuru Dadiani dzimtas pārstāvji no Bizantijas uz Gruziju atveduši 15.gadsimtā. Šo svētbildi iespējams aplūkot tikai lielu reliģisku svētku laikā - muzeja apmeklētājiem nākas samierināties ar svētbildes kopiju.

Pēdējais objekts, ko mēs aplūkojām, bija Inguri hidroelektrostacija (HES).

Tā ir lielākā HES Kaukāza reģionā. Hidroelektrostacija atrodas uz Inguri upes – šī upe atrodas starp Megreliju un Gruzijas separātisko reģionu Abhāziju.

Skats uz HES dambi ir patiesi iespaidīgs – kalnu ieskauta ūdenskrātuve ar debeszilas krāsas ūdeni. Šis industriālais objekts ideāli iekļaujas kalnu ainavā.